Latvija aizņēmusies vairāk nekā pusmiljardu eiro starptautiskos tirgos
Foto: Reuters/Scanpix

Ceturtdien, 26. martā, Latvija izmantoja finanšu tirgos radušos aizņemšanās iespēju un veica papildu laidienu 550 miljonu eiro apmērā apgrozībā esošajām obligācijām ar dzēšanas termiņu 2026. gadā, ar ienesīgumu 0,406% pie iepriekš fiksētā kupona (procentu) likmes 0,375%.

Reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, visas turpmākās DELFI publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” būs pieejamas bez maksas.

Latvijas Republikas obligācijas iegādājās investori, pārsvarā no Eiropas valstīm (piemēram, aktīvu pārvaldītāji un bankas no Vācijas, Austrijas un Lielbritānijas). Kopējais investoru pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza 700 miljonus eiro. Emisijas vadošās bankas bija "Barclays", "J.P. Morgan" un "Societe Generale".

"Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, ir svarīgi, ka mums ir pieejami līdzekļi, lai finansētu visus pasākumus ekonomikas stimulēšanai un iedzīvotāju atbalstam. Svarīgi kopā pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi, lai pēc laika atgrieztos pie ierastās ikdienas. Šajā darījumā esam piesaistījuši ilgtermiņa resursus ar izdevīgām aizņemšanās procentu likmēm, nodrošinot zemus un prognozējamus parāda apkalpošanas izdevumus ilgtermiņā," uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas aizņemšanās starptautiskajos tirgos, emitējot eiroobligācijas 550 miljonu eiro apmērā, ir pareizs solis, aģentūrai LETA atzina "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Viņš norādīja, ka visas valstis šobrīd meklē iespējas, lai nodrošinātos ar pretkrīzes instrumentiem un aktīvi piesaista resursus. "Nav zināms ne krīzes ilgums, ne dziļums, tādēļ resursu rezerves papildināšana ir pareizs solis. Kopumā aizņemšanās ir vērtējama kā laba, kaut ir valstis, kuras iespējušas uz nedaudz labākiem nosacījumiem. Tomēr tās pārsvarā reitingos ir virs Latvijas," sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka situācija finanšu tirgos ir mainīga. Tāpat viņš atzīmēja, ka šobrīd tiek meklēti veidi, lai rastu kopēju valstu aizņemšanās iespēju, kas pavērtu Latvijai papildu iespējas papildināt kasi.

Jau iepriekš komentārā portālam "Delfi" "Callidus Capital" partneris un dibinātājs Valdis Siksnis norādīja, ka fiskālās disciplīnas kritēriji šobrīd ir jānoliek malā. To dara visas pasaules lielākās ekonomikas, uz to aicina Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija. Vācija papildus aizņemsies 150 miljardus eiro un veido 350 miljardu palīdzības programmu savai ekonomikai. Palīdzība izpaudīsies kā garantijas, aizdevumi un pat ieguldījumi grūtībās nonākušu uzņēmumu kapitālā. Tiks veiktas arī investīcijas infrastruktūrā. Vācija īslaicīgi ir atkāpusies no savas "schwarze Null" jeb sabalansēta budžeta politikas. Līdzīgi kā Vācija arī Latvija ir "labajos gados" praktizējusi striktu fiskālo disciplīnu, kas šobrīd sniedz mums manevra iespējas un tas ir jāizmanto. Valsts kasei vajadzētu sekot Vācijas piemēram un jau savlaicīgi aizņemties finanšu tirgos palielinot pieejamo finanšu līdzekļu buferi. Šādam solim būtu simboliska un nomierinoša nozīme. Tas parādītu, ka arī Latvijas valdības rīcībā ir sava finanšu "bazuka".

Ko darīt ar šo naudu? Siksnis teic, ka klasisks makroekonomikas mācību grāmatas ieteikumus ir investīcijas infrastruktūrā. Šis ir brīdis nevis lai vilcinātos, bet lai pasteidzinātu investīcijas sabiedrisko ēku celtniecībā, ceļu, transporta, militārās un informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā. Pie tam daudzas investīcijas ir iespējams realizēt publiskās-privātās partnerības veidā.

Tags

Koronavīruss Covid-19 Banku sektors Jānis Reirs Morgan Societe Generale
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form