Pēdējo piecu gadu laikā par 16 procentpunktiem pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri veido privātus uzkrājumus nākotnei, portālu "Delfi" informēja "SEB banka". Turklāt bankas jaunākās aptaujas "Pensometrs"* dati liecina, ka uzkrājumus pensijas gadiem aktīvāk veido cilvēki ar veselīgu dzīvesveidu.
Saskaņā ar "SEB bankas" aptaujas datiem, patlaban Latvijā papildu uzkrājumus pensijai veido 34% iedzīvotāju, kas ir par 16 procentpunktiem vairāk nekā 2014. gadā.
"Uzkrājumu veidotāju skaita pieaugums vērtējams pozitīvi, jo privātie uzkrājumi ir būtiska nākotnes pensijas sastāvdaļa, kas var palīdzēt saglabāt pirms pensijas vecumā pierasto dzīves līmeni. Krājēju skaita pieaugumu šo piecu gadu laikā sekmējusi ekonomiskā izaugsme, taču vienlaikus noteikti pieaugusi arī sabiedrības izpratne par nepieciešamību veidot uzkrājumus. Aptaujas dati liecina, ka visaktīvāk uzkrājumus veido iedzīvotāji vidējo ienākumu grupā – tie ir cilvēki, kuri saņem no 501 līdz 1000 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas," aptaujas datus skaidro bankas dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska.
Ņemot vērā ciešo saikni starp labklājību un veselību, šogad aptaujā īpaša uzmanība pievērsta strādājošo Latvijas iedzīvotāju pašnovērtējumam par savu veselības stāvokli un veselīga dzīvesveida saistībai ar gatavību vecumdienām. Vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku (51%), kuri ievēro četrus un vairāk veselīga dzīvesveida paradumus, šobrīd veido vai ir veidojuši uzkrājumus vecumdienām. Šis rādītājs ir krietni zemāks (26%) to iedzīvotāju vidū, kuri neievēro nekādus veselīga dzīvesveida paradumus.
"Domājot par nākotni, svarīga ir ne tikai finansiālā stabilitāte, bet arī veselība – tai iztrūkstot, kopējā bilance tāpat būs negatīva. Interesanti, ka veselīga dzīvesveida piekritēji ne vien krāj aktīvāk, bet arī kopumā drošāk raugās nākotnē. Tātad šāds dzīvesveids mazina negatīvo skatījumu uz dzīvi pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas,'' norāda Lomanovska.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem veselīgs dzīvesveids pozitīvi ietekmē ne vien uzkrājumu veidošanas paradumus, bet arī iedzīvotāju pārliecību par savām spējām vecumdienās nodrošināt pietiekamus ienākumus. Par to ir pārliecināti 88% aptaujas dalībnieku, kuri norādījuši, ka ievēro vismaz četrus veselīga dzīvesveida paradumus. Savukārt to aptaujas dalībnieku vidū, kuri neievēro nevienu veselīga dzīvesveida paradumu, šī pārliecība ir krietni zemāka – vien 38%.
Kopumā Latvijā tiek ievēroti vidēji 2,5 veselīga dzīvesveida paradumi uz vienu strādājošo. Puse respondentu (50%) norādījuši, ka ēd veselīgi, un tikpat daudzi (50%) – ka viņiem nepiemīt kaitīgi ieradumi, piemēram, smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana. Ar sportu regulāri nodarbojas 53% respondentu, savukārt vingrinājumus garīgā līdzsvara atjaunošanai veic 56% aptaujas dalībnieku. Rūpējoties par savu veselību, no stresa cenšas izvairīties 56% respondentu, savukārt profilaktiskās veselības pārbaudes veic 52% aptaujāto.
"SEB bankas" aptauju "Pensometrs" veido četri rādītāji – "uzticība", "zināšanas", "rīcība" un "pārliecība". Kopējā iedzīvotāju gatavība pensijai Latvijā ir 3,3 punkti no 10 iespējamiem, savukārt "uzticības" radītājs ir 3,1, "zināšanu" rādītājs ir 2,5, "rīcības" rādītājs ir 2,9 un "pārliecības" rādītājs ir 4,6 punkti.
Aptaujā "Pensometrs" Baltijas valstīs kopumā piedalījās 1500 respondentu – strādājošie iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 55 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
