Ņemot vērā, ka riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti un inflācija turpina samazināties, kā arī prognozējamo Eiropas parādu krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, Latvijas Bankas padome ceturtdien nolēma samazināt noteiktās procentu likmes, portālu "Delfi" informēja bankā.
Latvijas Bankas refinansēšanas likme samazināta no 3% uz 2,5%, banku noguldījumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likme samazināta no 0,1% uz 0,050%.
Aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā piecas darbadienas, procentu likme samazināta no 4% uz 3%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā 10 darbadienas, likme samazināta no 7% uz 6%, savukārt aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā 10 darbadienas, likme samazināta no 10% uz 9%.
Centrālā banka uzsver, ka monetārās politikas nosacījumu turpmāka mīkstināšana, kas īstenota secīgi pēc likmju pazeminājuma šī gada martā un jūlijā, dos papildu motivāciju bankām brīvos latu resursus novirzīt tautsaimniecības attīstībai.
Jaunās aizdevumu iespējas procentu likmes bankām tiks piemērotas no 2012.gada 24.septembra. Bankām noteiktā obligātā rezervju norma nav mainīta.
LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs preses konferencē norādīja, ka Centrālā banka tāpat nolēmusi atstāt nemainīgu Latvijas šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi - 3,5% līdz 4%. Prognoze nav mainīta lielā mērā saistībā ar nenoteiktību galvenajos Latvijas eksporta tirgos Eiropā.
Pēc Rimšēviča sacītā, saskaņā ar jaunākajiem datiem Latvijas IKP pieaugums trešo ceturksni pēc kārtas ir straujākais no visā Eiropas Savienībā. "Turklāt, jau piecus ceturkšņus pēc kārtas Latvijas IKP pieauguma temps ir 5% gadā. Tā ir pozitīva ziņa, īpaši ņemot vērā norises citās Eiropas valstīs, kur ekonomikas pieaugums palēninājies," atzīmēja LB vadītājs, uzsverot, ko Latvijas IKP izaugsmi pamatā nodrošināja labie eksporta un investīciju pieauguma rādītāji.
Centrālās bankas vadītājs akcentēja, ka Latvijas uzņēmumu eksports uz ES valstīm ir saglabājies stabils ar augšupvērstu tendenci, ko galvenokārt nodrošināja sekmīga ražošanas modernizācija un konkurētspējas uzturēšana. Tāpat IKP izaugsmi notur ievērojamais investīciju ieaugums - tas pārsniedzis 20% robežu no IKP. Investīcijas pieaug laikos, kad bankas turpina samazināt izsniegto kredītu apjomu. "Jūlijā gada kritums kredītu apjomam bija 5,6%," atzīmēja LB vadītājs, norādot, ka kopējais investīciju apjoms pieaug, pateicoties tiešo investīciju palielinājumam.
Liela daļa nozaru, kas uzrāda straujāku eksporta pieaugumu, saņēmušas lielas tiešās investīcijas, piemēram, pārtikas, kokrūpniecība, metālapstrāde. "Tas apliecina, ka Latvijas izvēlētā krīzes pārvarēšanas politika - izdevumu samērošana ar nopelnīto un nemanipulēšana ar valūtas kursu - ir noteikti sekmējusi tautsaimniecības attīstību un investīciju ieplūdi ekonomikā," lēsa Rimšēvičs. Viņaprāt, arī uzņēmumu rīcībā pieaugošais naudas daudzums pēc darbības efektivizācijas un modernizācijas ļāvis palielināt investīcijas un audzēt eksporta īpatsvaru.
"Taču eirozonas parādu krīze diemžēl vēl nav atrisināta," uzsvēra LB šefs, nosakot, ka daļā Latvijas eksporta partnervalstu ir vai nu sākusi mazināties izaugsme vai tā pakāpeniski kritīsies nākamajos mēnešos. "Bez drīza krīzes atrisinājuma Eiropā Latvijas tautsaimniecība nedaudz, bet tomēr bremzēsies. Pirmās pazīmes novērojamas jau tagad - eksporta apjomu pieauguma temps kopš pagājušā gada vidus nedaudz, bet tomēr samazinās. Krīt arī pieauguma tempi transporta nozarē - ne tikai ostās, bet arī autotransporta jomā [..],"sacīja Rimšēvičs, skaidrojot IKP izaugsmes prognozes saglabāšanu iepriekšējā līmenī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
