Netīrā nauda Latvijā – skandāli un cīņa ar naudas atmazgāšanu
Foto: DELFI

ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) 13. februārī publicētais priekšlikums vērsties pret AS "ABLV Bank" un liegt bankai piekļuvi ASV dolāru norēķiniem, jo šī finanšu iestāde rada bažas par naudas atmazgāšanu, atkal pievērsis uzmanību jautājumam par netīrās naudas klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā, piedzīvotajiem naudas atmazgāšanas skandāliem un centieniem apkarot noziedzīgu līdzekļu apriti un aizdomīgus darījumus caur Latvijas bankām.

Portāls "Delfi" apkopoja informāciju par nozari, banku pārkāpumiem, sodiem un soļiem cīņā pret netīro naudu Latvijas kredītiestādēs.

Ārvalstu klientu naudas apkalpošana Latvijas finanšu sektorā notiek jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, un pašlaik Latvijā ir vairāk nekā desmit bankas, kuru bizness vērsts uz Krievijas un citu NVS valstu klientu apkalpošanu.

FinCEN februāra ziņojumā situāciju Latvijas banku sektorā raksturo šādi: ģeogrāfiskā stāvokļa, valodu zināšanu, stabilas un attīstītas banku sistēmas dēļ Latvija kalpo kā finanšu tilts starp NVS valstu, Eiropas Savienības un ASV finanšu sistēmām. Latvijā nav juridiska rāmja, kas formāli nošķirtu iekšzemes banku biznesu no to banku biznesa, kuras apkalpo pamatā ārvalstu klientus. Tomēr praksē banku sektoru raksturo divas daļas – viena banku grupa pamatā apkalpo iekšzemes klientus, otra – ārvalstu klientus.

FinCEN ziņojumā raksta, ka nerezidentu banku bizness Latvijā atļauj ārzonu uzņēmumiem, ieskaitot čaulas kompānijas, uzturēt kontus un veikt transakcijas caur Latvijas bankām. Ar NVS valstīm saistīti spēlētāji bieži pārskaita savu kapitālu caur Latviju, nereti izmantojot sarežģītas un savstarpēji saistītas juridiskās struktūras nolūkā samazināt transakciju riska līmeni.

Šis bizness jau gadiem nes līdzi naudas atmazgāšanas skandālus.

Pirms 13 gadiem divas bankas piedzīvoja to pašu, ko nupat "ABLV Bank". 2005. gadā ASV Valsts kase paziņoja, ka "VEF banka" un "Multibanka" rada primāras bažas par naudas atmazgāšanas risku un liedza ASV finanšu institūcijām uzturēt šo divu banku korespondentkontus ASV. "VEF banka" to nepārdzīvoja un patlaban atrodas likvidācijas procesā. Savukārt "Multibankai" 2006. gadā ASV atcēla uzraudzības statusu, atļāva uzturēt korespondējošos kontus ASV dolāros, un banka turpināja darbu. Taču tās turpmākais liktenis bijis gana problemātisks – 2006. gadā "Multibanku" iegādājās Krievijas "SMP Bank", kuras līdzīpašniekus brāļus Arkādiju un Borisu Rotenbergus kā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātas personas ASV 2014. gadā iekļāva sankciju sarakstos, reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu.

Pēc šīm sankcijām Latvijas "SMP Bank" (nosaukumu no "Multibank" uz "SMP Bank" mainīja 2008. gadā) mainīja īpašniekus, nonāca Latvijas rezidentu kontrolē un atkal mainīja nosaukumu, kļūstot par "Meridian Trade Bank". 2016. gadā "Meridian Trade Bank" strādāja ar zaudējumiem, piedzīvoja grūtības izpildīt bankai individuāli noteiktos kapitāla pietiekamības rādītājus un meklēja stratēģisko investoru.

Sodītās bankas

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēdējos gados piemērojusi bargus sodus bankām. Starptautiska mēroga skandāls ir Moldovas gadījums.

Pērn vairākas bankas tika sodītas pēc tam, kad FKTK sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju konstatēja, ka tās nav ievērojušas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tādējādi laikā no 2009. līdz 2015. gadam daži no banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Šie gan nav vienīgie gadījumi, par ko bankas sodītas. Ilgstoši trūkumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā bija viens no argumentiem, ar ko tika pamatota licences anulēšanai "Trasta komercbankai" 2016. gadā.

Pret Latvijas komercbanku pārkāpumiem vēršas arī ārvalstīs – pērnvasar Parīzes krimināltiesa naudas atmazgāšanas lietā piesprieda 80 miljonu eiro naudassodu "Rietumu bankai", četru gadu nosacītu cietumsodu bankas prezidentam Aleksandram Pankovam, kā arī noteica bankai piecu gadu aizliegumu darboties Francijā. Banka pati paudusi pārliecību, ka pirmās instances tiesas piemērotais naudassods un sankcijas pret bankas prezidentu ir nepamatotas, un apņēmusies cīnīties visās tiesu instancēs.

Šomēnes FinCEN publicētajā ziņojumā rosināts noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa" sacīja, ka lielākā daļa no ziņojumā minētajiem faktiem, kas attiecas uz naudas atmazgāšanas pārkāpumiem, nav jaunums komisijai, šīs lietas ir pārbaudītas un bankas ir par tām sodītas. "Tās smagākās lietas ir komisijā izstrādātas, un bankas ir tikušas sodītas," sacīja Putniņš.

Neliela daļa no ziņojumā minētajiem faktiem ir jaunums FKTK, un tos komisija pārbaudīs. Piemēram, pārbaudāma ir ziņojumā minētā informācija par to, ka līdz 2017. gada beigām vēl arvien ir notikuši naudas pārvedumi sankciju pārkāpumu izdarīšanai. "Ja tā ir taisnība, tad reakcija un rīcība būs no mūsu puses ļoti asa, droši vien vēl asāka nekā iepriekš. Tai pat laikā nekādas linča tiesas nebūs, mēs tos faktus pārbaudīsim vienreiz un droši vien pat divreiz," televīzijas raidījumā sacīja FKTK priekšsēdētājs.

Putniņš atzina, ka lielākā daļa no FinCEN ziņojumā minētā informācija par naudas atmazgāšanas lietām ir korekta. Savukārt par ziņojumā minēto kukuļošanu Putniņš nekomentēja, norādot: "Par kukuļošanu neesmu kompetents runāt, man nav nekādas informācijas par nekādiem kukuļošanas faktiem."

Kas darīts netīrās naudas mazināšanai

Banku uzraugs pēdējos gados ieguldījis daudz darba, lai novērstu naudas atmazgāšanu caur Latvijas bankām. Arī FinCEN ziņojumā rakstīts, ka FKTK kopš 2015. gada veltījusi nozīmīgas pūles, lai Latvijā reformētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulējumu un nodrošinātu prasību izpildi. Vienlaikus atzīmēts, ka pozitīvas pārmaiņas var panākt sadarbībā ar bankām. Ilgtermiņa uzdevums ir uzlabot institucionālo kapacitāti, jo naudas atmazgāšanas izmeklēšana ir sarežģīts process.

Pēc banku uzrauga iniciatīvas 2016. gadā 12 Latvijas bankās, kuras koncentrējas uz ārvalstu klientu apkalpošanu, noritēja ASV ekspertu pārbaudes un tika izstrādāti rīcības plāni, kā pilnveidot šo banku iekšējo kontroles sistēmu darbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Pildot ieteikumus, bankās palielināts par naudas atmazgāšanas novēršanu un klientu kontroli atbildīgo darbinieku skaits, apmācīti darbinieki, ieviestas jaunas IT sistēmas aizdomīgu darījumu automātiskai izķeršanai. Bankas pārtrauc sadarbību ar augsta riska klientiem. Tā rezultātā bankās mazinās maksājumu darījumi un rūk ieņēmumi no transakciju biznesa, savukārt izdevumi atbilstības nodrošināšanai aug. Turpmāk paredzētas atkārtotas pārbaudes bankās.

Dati rāda – kopš 2015. gada ārvalstu klientu noguldījumu apjoms Latvijas banku sistēmā samazinājies.

Lielākoties ārvalstu klientu noguldījumi ir īstermiņa nauda – norēķinu kontos turēti līdzekļi uz pieprasījumu.

Latvijas Komercbanku asociācija pauž pārliecību, ka kopš 2016. gada noticis būtisks pārmaiņu process, lai Latvijas banku sistēma netiktu izmantota noziedzīgiem mērķiem. Banku nozare sola turpināt vēl aktīvāk risināt problēmas, kas iepriekš bija saistītas ar pārmērīga riska uzņemšanos.

2017. gada vasarā nozare vienojās par augstāko standartu ieviešanu un ievērošanu, bet pērn oktobrī tika apstiprināti nozares pašregulācijas dokumenti – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politika un vadlīnijas. Asociācijas mērķis ir panākt, lai tuvāko gadu laikā asociācijas biedru vidū tiktu sasniegti augstākie starptautiskie standarti finanšu noziegumu novēršanā un apkarošanā.

FinCEN ziņojumā norādīts, ka atbilstoši FKTK aplēsēm ārvalstu klientu apkalpošanas bizness veido 0,8-1,5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Pēdējos gados caur Latvijas nerezidentu banku segmentu ASV finanšu sistēmā ik gadu nonākuši miljardi ASV dolāru, lēš FinCEN.

Source

DELFI Bizness

Tags

ABLV Bank Eiropas Savienība Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Lasāmgabali Latvijas Komercbanku asociācija Trasta komercbanka Valsts kase VEF banka
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Placement code for key m_news not found.

Comment Form