Digitālo tehnoloģiju laukā ir daudzi uzņēmumi, kuru vārdu zina teju visā pasaulē, bet “Facebook”, iespējams, ir vienīgais, kura dzimšanas stāsts ir iemūžināts Holivudas filmā. Režisors Deivids Finčers 2010. gadā mākslas filmā demonstrēja, kā Hārvarda universitātes studenti, starp kuriem bija arī “Meta” vadītājs Marks Zakerbergs, 2003. gadā radīja tiešsaistes vietni, kur studenti varēja vērtēt savu studiju biedru pievilcīgumu pēc to fotogrāfijām. 

Kopš tiem laikiem uzņēmums auga galvu reibinošā tempā, ieņemot visu pasauli un uz laiku kļūstot par centrālo sociālo mediju, kur cilvēki dalījās ar ziņām, personīgo pieredzi un vēlāk arī veidoja karjeru, izmantojot iebūvētās tirdzniecības funkcijas. Uzņēmums pieņēma tūkstošiem darbinieku, ieguva savā īpašumā “Instagram” un “WhatsApp” un strādāja pie dažādiem projektiem, sākot no videospēļu projektiem un beidzot ar interneta nodrošināšanu grūtāk pieejamos pasaules stūros. 

Pērn, kad tehnoloģiju uzņēmumi baudīja pandēmijas laika naudas pieplūdumu, “Meta” vērtība pārsniedza triljonu ASV dolāru un viena uzņēmuma akcija maksāja vairāk nekā 380 dolārus, ziņoja "CNBC".

Tomēr šis gads nesis korekcijas.

Jau pagājušā gada izskaņā finanšu tirgus eksperti brīdināja, ka akciju tirgus un it sevišķi tehnoloģiju uzņēmumu akciju cena kritīsies. Vēl pirms Krievijas sāktā kara un ķēdes reakcijas, ko tas globāli izraisīja, “The New York Times” publicēja sešus iemeslus, kāpēc “Meta” zvaigzne 2022. gadā varētu norietēt.