Viņš skaidroja, ka no nākamā gada "Parex banka" būs vienkārši komercsabiedrība, jo bankas statuss tai rada vien izmaksas, kas saistītas gan ar uzraudzību, gan ar minimālo pamatkapitālu, bet reāli banku sektorā "Parex" jau ilgāku laiku nedarbojas.
Tāpēc turpmāk "Parex" atteiksies no bankas licences un nodarbosies ar aktīvu pārvaldīšanu un turpinās nodrošināt galveno uzdevumu - valsts ieguldījumu atgūšanu, sacīja Pūce.
Bankā paliek tie paši pasīvi un aktīvi, saglabāsies arī pašreizējais menedžments, vienīgas izmaiņas būs atteikšanas no bankas licences.
Ne Pūce, ne Privatizācijas aģentūras pārstāvis Vladimirs Loginovs otrdien gan nevarēja pastāstīt, cik naudas "Parex" līdz šim varēja atgūt, pieļaujot, ka nākamnedēļ "Parex" varētu sniegt šādas ziņas, atskaitoties par šī gada deviņu mēnešu darbību.
Pūce pastāstīja, ka banka līdzekļus cenšas atgūt gan caur tās iepriekš izsniegtajiem kredītiem, piemēram, vēršoties tiesā ar prasību piedzīt parādus, vai arī cesijas darījumos šos parādus pārdodot.
Pūce uzsvēra, ka pārdoti tiek tikai tādi kredīti, kuru atgūšana novērtēta kā neiespējama, bet tādus, kuru vēl cer saņemt, banka cenšas atgūt pati.
Loginovs atzina, ka bija izstrādāti vairāki scenāriji naudas atgūšanai - optimistiskais, bāzes un pesimistiskais, viņš nevarēja prognozēt, cik naudas varētu atgūt, taču pieļāva, ka tas varētu būt tuvāk bāzes scenārijā paredzētajam mērķiem - atgūt Valsts kases depozītu, kas šobrīd ir 400 miljoni latu. Viņš pieļāva, ka optimistiskā scenārija īstenošana varētu nebūt sasniedzama, ja tautsaimniecība arī turpmāk neattīstīsies pietiekami strauji.
PA informēja, ka valdība izskatīja vairākus iespējamos "Parex bankas" turpmākās darbības modeļus, tajā skaitā bankas statusa turpmāku saglabāšanu, taču tika secināts, ka piemērotākais un izdevīgākais variants ir atteikšanās no kredītiestādes licences, kas atbilst restrukturizācijas plāna mērķiem un ļauj valstij neuzņemties nākotnē papildus saistības regulējošo prasību izpildei.
Kopš pagājušā gada augusta "Parex bankas" darbība pamatā ir saistīta ar aktīvu pārvaldīšanu un līdz ar to atbilstoši restrukturizācijas plāna uzdevumiem nav nepieciešams saglabāt bankas statusu, lai sasniegtu restrukturizācijas plāna mērķus. Turklāt ņemts vērā, ka EK apstiprinātais "Parex bankas" restrukturizācijas plāns neparedz pilnā mērā atjaunot bankas darbību.
"Parex bankas" statusa maiņa ļaus samazināt izmaksas, kas saistītas ar kredītiestādes licences uzturēšanu. Atsakoties no bankas statusa, "Parex bankai" turpmāk nebūs saistoša kapitāla pietiekamības prasību izpilde, kā arī nebūs jāmaksā FKTK finanšu stabilitātes nodeva un jāveic iemaksas noguldījumu garantiju fondā. Līdz ar to valstij nebūs jāveic turpmāka valsts noguldījumu kapitalizācija, kāda bija paredzēta restrukturizācijas plānā, lai nodrošinātu bankas darbību atbilstoši kredītiestādēm piemērojamām prasībām. Tāpat valdība nolēma, ka šogad tiks veikta Finanšu ministrijas noguldījumu kapitalizācija, tādējādi ieguldot bankas pamatkapitālā 19,8 miljonus latu, kas ir būtiski mazāk nekā sākotnēji bija plānots. Bankas pamatkapitāla palielināšana netiek veikta no budžeta līdzekļiem, bet gan kapitalizējot Finanšu ministrijas noguldījumus bankā, turklāt jauni ieguldījumi no valsts puses "Parex bankā" arī turpmāk netiek plānoti.
Par bankas pārveidošanu vēl būs jālemj bankas akcionāru sapulcei. Ja akcionāri lems atbalstīt bankas pārveidi, tad bankai būs jāatsakās no licences nākamā gada sākumā un jānokārto saistības ar privātajiem depozītu turētājiem.
Šogad banka bez papildus valsts atbalsta jau ir nokārtojusi saistības pret sindicētajiem aizdevējiem 164 miljonu latu apmērā, kas bija viens no ierobežojumiem bankas statusa maiņai. Bankas rīcībā ir pietiekams līdzekļu apjoms, lai banka varētu pildīt savas saistības un turpinātu darbu bez kredītiestādes licences. Pēc statusa maiņas tiks saglabāta "Parex bankas" aktīvu un saistību struktūra.
Bankas klientiem statusa maiņa neradīs nekādas izmaiņas to saistībās un tāpat kā līdz šim tiks veiktas darbības, lai atgūtu izsniegtos kredītus, kā arī tiks nodrošināta aktīvu saglabāšana un pārdošana.
Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams norāda: "klasiskos banku pakalpojumus "Parex banka" nesniedz jau kopš 2010. gada 1. augusta, tādējādi esošais bankas statuss neatspoguļo reālos bankas darbības virzienus un jomas, kuros strādājam - kredītu restrukturizācija, parādu piedziņa un pārņemto nekustamo īpašumu pārvaldīšana".
"Bankas pārveide par aktīvu pārvaldes uzņēmumu, kam nav nepieciešama kredītiestādes licence, mums ļaus samazināt arī administratīvos izdevumus, kas saistīti ar kredītiestādes licences uzturēšanu. Tāpat ievērojamus cilvēku un laika resursus prasa kredītiestāžu darbību regulējošo saistību izpilde, saskaņā ar kurām tiek veikts apjomīgs darbs dokumentu un regulāru atskaišu sagatavošanai. Būtiski, ka atbilstošs uzņēmuma statuss palīdzēs precīzi pozicionēt uzņēmumu tā mērķauditorijās, kā arī sniegs saprotamu vēstījumu mūsu sadarbības partneriem un klientiem," pauž bankas vadītājs.
Jau vēstīts, ka kopš 2010. gada 1.augusta, kad bijusī "Parex banka", kurā valsts ir ieguldījusi aptuveni miljardu latu, , "labos aktīvus" pārceļot uz jaunu banku "Citadele", "Parex" turpināja darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt tādus klasiskos banku pakalpojumus kā kontu apkalpošanu, noguldījumu pieņemšanu un citus. "Parex" galvenais mērķis ir valsts ieguldījuma atgūšana maksimālā apmērā.
2011. gada maijā "Parex" samaksāja valsts galvotā starptautiskā sindicētā kredīta pēdējo maksājumu 164 miljonu latu apmērā. Maksājums tika veikts no bankas pašas resursiem, tādējādi atslogojot no apjomīgajām saistībām valsts budžetu un nodokļu maksātājus.
"Parex bankas" lielākais akcionārs ir Latvijas valsts, ko pārstāv Privatizācijas aģentūra, un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
