Pēc Krājbankas kraha atlūgumu iesniedz FKTK Uzraudzības departamenta direktors Placis
Foto: LETA

Pēc AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") kraha piektdien atlūgumu iesniedzis ilggadējais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes loceklis Jānis Placis, kura vadītais departaments atbild tieši par banku uzraudzību, piektdien ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

FKTK "Panorāmai" apstiprināja, ka Placis iesniedza atlūgumu, taču atlūguma iemesli netiek atklāti.

FKTK priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis LTV raidījumā "100.pants" sacīja, ka Placis piektdien komisijas vadību informējis par savu lēmumu, norādot, ka vēloties, lai komisija turpinātu darbu un atjaunotu uzticību gan banku sistēmai, gan FKTK. Pašreizējo amatu Placis pametīs no nākamā gada 1.janvāra.

Placis ir FKTK padomes locekles kopš 2001.gada. Kopš 1993.gada viņš strādājis Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldē, kopš 1994. gada pārvaldes vadītāja vietnieks, kopš 2000. gada pārvaldes vadītājs.
FKTK Placis vadīja Uzraudzības departamentu, kura darbības galvenie uzdevumi ir uzraudzīt finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus, analizējot pārskatus un veicot finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības pārbaudes un izstrādāt normatīvos aktus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Vēl ceturtdien vakarā LTV tiešraidē Placis norādīja, ka departaments pildīja savas funkcijas saskaņā ar likumu, un uzraugus nevar vainot "Krājbankas" problēmās, kas noveda pie FKTK lēmuma prasīt bankas maksātnespēju un pirmo reizi Latvijas vēsturē iedarbināt Noguldījumu garantiju fondu, lai bankas klienti varētu atgūt savu naudu.

Placis ceturtdien skaidroja, ka "Krājbankā" iztrūkst 100 miljoni latu, jo ir noticis noziegums, un uzraugu nevar vainot vājā vai nepietiekamā uzraudzībā.

Jau vēstīts, ka saistībā ar "Krājbankas" krahu FKTK vadība publiskajā telpā kritizēta par nepietiekami efektīvo banku uzraudzības politiku. Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK Saeimas frakcija aicināja FKTK priekšsēdētāju Irēnu Krūmani atkāpties no amata. Koalīcijas partneri – "Vienotība" un Zatlera Reformu partija (ZRP) - gan vēl nesteidza atbalstīt šo iniciatīvu.

Arī Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte FKTK pārmeta vilcināšanos ierobežot "Krājbankas" darbību. Tas, pēc ministres domām, negatīvi ietekmēja gan "Krājbankas", gan tās mātes bankas - Lietuvas "Snoras" stabilitāti.

"Latvija jau pagājušajā trešdienā [16.novembrī] tika informēta par Lietuvas Centrālās bankas lēmumiem par "Snoras", bet tikai ceturtdien ierobežoja "Krājbankas" darbību un vēl pēc tam spēra visus citus soļus. Pa to laiku caur "Krājbanku" tika paspēts veikt zināmas darbības, kas noteikti nesekmēja nedz šīs bankas, nedz "Snoras" stabilitāti," norādīja Šimonīte.

FKTK vadība Lietuvas amatpersonas pārmetumus noraidīja, uzsverot, ka jau šā gada 16.novembrī tika nodrošināts, ka bez saskaņošanas ar FKTK netiek veikta neviena darbība, kas būtu saistīta ar "Krājbankas" saimniecisko darbību.

Jau vēstīts, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".

Visticamāk, 28.novembrī FKTK tiesā iesniegs "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu.

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Latvijas Krājbanka
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form