Salīdzinot 2009. gada jūnija datus ar 2010. gada maija datiem, pērn 31% noguldījumu bija latos un 57% eiro valūtā, savukārt šobrīd 45% latos un 44% eiro. Nedaudz samazinājies noguldījumu apjoms citās valūtās.
Resursu pārvaldības daļas vadītājs, viceprezidents Kaspars Jansons komentē: "Termiņdepozītu pieaugumu latos var skaidrot ar augstajām procentu likmēm, ko vēl pirms pus gada piedāvāja bankas, un tas apliecina, ka iedzīvotāji īpaši nav ļāvušies spekulācijām par lata devalvāciju, bet izvēlējušies izdevīgāko naudas uzkrāšanas piedāvājumu. Taču šobrīd latu un eiro peļņas procentu likmes ir satuvinājušās, tādēļ tuvākajā nākotnē šī proporcija, iespējams, nemainīsies."
Visvairāk cilvēku uzkrājumus veido pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas - 42% termiņdepozītu noguldījumus veikuši iedzīvotāji vecuma grupā no 40 – 60 gadiem, 39% virs 60 gadiem, līdz 40 gadiem tikai 19%. Gados jaunāko cilvēku finanšu uzkrāšanas paradumi ir daudz nepastāvīgāki un viņi izvēlas produktus, kuri piedāvā brīvāku pieeju saviem līdzekļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
