Šā gada pirmajā pusgadā uzņēmumiem izsniegti kredīti teju miljarda eiro apmērā, un tas ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pusgadā pēdējo piecu gadu laikā, portālam "Delfi" pavēstīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāve Baiba Melnace.

Jūnija beigās komercbanku kredītportfelis bija 15,03 miljardi eiro, un kopš gada sākuma tas palielinājies par 2,4%.

LKA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, "SEB bankas" valdes loceklis Kārlis Danēvičs klāsta, ka uzņēmumu kreditēšanā Latvijā redzama pozitīva attīstība – šā gada otrajā ceturksnī no jauna piešķirto kredītu apjoms uzņēmumiem palielinājies par 58%, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni.

"Nākamajā pusgadā kreditēšanas pieaugums varētu būt līdzīgs, un kopējo izsniegto kredītu apjoms varētu sasniegt divus miljardus eiro, taču tā nav pat puse no apjoma, ko ļautu banku kapacitāte," atzīst Danēvičs.

Lai arī vērojams kreditēšanas pieaugums, eksperti skaidro, ka tas vērtējams kā mērens. Mērenais pieaugums banku kredītportfelī skaidrojams ar lielo amortizāciju jeb līdz šim izsniegto kredītu atmaksas intensitāti. Proti, Baltijas valstu kontekstā, salīdzinot valstis pēc kredītportfeļiem, Latvija pagaidām atpaliek no Igaunijas aptuveni piecus gadus, bet no Lietuvas – trīs gadus.

No jauna izsniegto kredītu apjoms palielinājies tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība, lauksaimniecība, tirdzniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, elektroenerģija, gāze un siltumapgāde, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbības.

Ievērojami – par 30% – sarucis no jauna piešķirtā finansējuma apjoms būvniecībā, taču tajā pašā laikā būtiski (-36%) samazinājies kavēto maksājumu skaits šajā nozarē. "Būvniecības attīstību lielākoties bremzē joprojām salīdzinoši pasīvā ES fondu apgūšana. Turklāt jārēķinās, ka viens no lieliem izaicinājumiem Latvijā ir novecojušais dzīvojamais fonds," skaidro banku pārstāvji.

LKA uzsver – lai sasniegtu Finanšu ministrijas izvirzīto 10% pieaugumu trīs gadu laikā, nekavējoties ir jāsāk darbs pie nozares sagatavotajiem kreditēšanas vides sakārtošanas priekšlikumiem.

"Atbilstošs kreditēšanas pieaugums ir iekšzemes kopprodukta pieauguma apmērā jeb pašreizējā situācijā aptuveni 2–3%," norāda "Swedbank" Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja, LKA kreditēšanas komitejas eksperte Ieva Vīgante. Lai to sasniegtu, ir jāmeklē instrumenti ēnu ekonomikas mazināšanai, jāuzsāk diskusija par komercbanku iesniegtajiem priekšlikumiem kreditēšanas veicināšanai un jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī jānostiprina valstis, uzņēmēju un finanšu institūciju sadarbība, viņa klāsta.

Kreditēšanas veicināšanai LKA piedāvā neaplikt ar uzņēmumu ienākumu nodokli reinvestēto peļņu, efektivizēt finanšu instrumentu un garantiju piemērošanu, kā arī sekot citu valstu veiksmīgajiem piemēriem, veicinot privātās un publiskās partnerības projektu attīstību, nostiprināt hipotēkas lomu ar izmaiņām likumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, kā arī izstrādāt mūsdienīgu īres likumu.

Savukārt hipotekāro kreditēšanu iespējams attīstīt ar jaunu mājokļu iegādes programmu ne tikai jaunajām ģimenēm, bet arī jaunajiem speciālistiem. LKA piedāvā diskutēt par priekšlikumu hipotekārā kredīta ņēmējiem kredītprocentos samaksāto summu kaut daļēji uzskatīt par iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) attaisnotajiem izdevumiem, pagarināt IIN atlaižu piemērošanu grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem, kā arī samazināt kancelejas nodevu hipotēkas reģistrācijai.

Tāpat nozare iesaka straujāk piemērot konkrētus digitālos risinājumus, kas samazinās administratīvās izmaksas valstij un komercbankām, bet klientam sniegs labāku un kvalitatīvāku servisu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!