Raidījums: Antonovs naudu no Krājbankas sācis 'izpumpēt' jau pirms diviem gadiem
Foto: Reuters/Scanpix

Jau pirms diviem gadiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), konstatēja, ka "Latvijas Krājbankas" īpašnieks Vladimirs Antonovs no bankas izpumpē naudu. Krājbanka bez pienācīga nodrošinājuma izsniegusi kredītos nerezidentiem aptuveni 40 miljonus latu. Bija aizdomas, ka kredītu saņēmēji ir saistīti ar Antonovu. Kopš tā laika bankai tika noteikts aizliegums izsniegt kredītus nerezidentiem, svētdien ifomrmē TV3 raidījums "Nekā personīga"

Žurnālisti norāda, ka, lai panāktu darījumu caurspīdīgumu, pie ierobežojumiem tika arī Krājbankas īpašniece "Snoras" banka Lietuvā. Valsts banka - Lietuvas banka - šī gada maijā aizliedza "Snoras" piesaistīt lielus noguldījumus no bankas klientiem Lietuvā un vienlaikus pieprasīja palielināt bankas kapitālu ar naudu, kuras avots nebūtu Krievija.

Tieši tad arī Antonovs izdomājis jaunu shēmu, kā naudu iegūt Latvijā.

Krājbanka atvēra korespondētājkontus četrās mazās, Antonovam pretimnākošās bankās. Tur pārskaitīja 110 miljonus latu. Vasarā bankas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis deva rīkojumu šo naudu apķīlāt.

Nauda kontos palika un, iespējams, izmaiņas neviens nebūtu pamanījis. Taču šomēnes "Snoras" bankai radās problēmas un iedzīvotāji sāka no Krājbankas izņemt noguldījumus.

"Naudas aizplūšanu FKTK pamanījusi nejauši. Vienam no depozītiem Krievijas bankā beigu termiņš iestājies 17.novembrī. FKTK lūdzis naudu pārskaitīt un saņēmis atteikumu, jo nauda bija ieķīlāta. 18.novembrī Antonovs FKTK solījis naudu atgūt. Baņķieris skaidroja, ka viņam no Krājbankas vajadzējis aizņemties. Aizņēmumu viņš solīja atdot, tiklīdz dabūšot naudu no bankas Šveicē - 50 miljonus latu. Pie tiem viņš tobrīd nevarēja piekļūt, jo 17.novembrī Lietuvas varasiestādes Šveices kontam bija uzlikušas arestu. FKTK Antonovam nenoticēja un atcēla bankas valdi, par notikušo ziņojot Ģenerālprokuratūrai. Trīs dienas vēlāk FKTK banku slēdza pavisam," skaidro raidījuma autori..

Raidījums vēsta, ka šonedēļ valsts augstāko amatpersonu pārmetumus saņēmuši Latvijas specdienesti, jo neesot laikus brīdinājuši par Antonova biznesa bīstamību. Drošības iestāžu vadība taisnojusies, ka tam nav bijis iemesla. Antonovs nav krimināli sodīts, nedz arī bijis starptautiskajā meklēšanā. Lietuvas dienesti Antonovu pētījuši jau pusgadu, taču ar secinājumiem nav dalījušies.

Iespējams, arī Krājbankas vadītājs Ivars Priedītis līdz pēdējam ticējis, ka Krājbanka no nepatikšanām izkulsies. Neilgi pirms bankas slēgšanas viņam zvanījis Raimonds Pauls, kuram bankā noguldīti 700 000 latu un vaicājis, vai droši turēt bankā naudu. Priedītis teicis, ka problēmu nebūs.

Kā ziņots,  21.novembrī FKTK padome nolēma apturēt visu "Latvijas Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".

Visticamāk, pirmdien, 28.novembrī, FKTK tiesā iesniegs "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu.

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces bankas "Snoras" akciju , kuru kontrolpakete piederēja Antonovam
.

Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu .

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Jau ziņots,, jo tika konstatēts līdzekļu iztrūkums aptuveni 100 miljonu latu apmērā. Tā kā Lietuva nolēmusi pieteikt bankrota lietas ierosināšanu pret "Latvijas Krājbankas" lielāko akcionāri "Snoras", FKTK plāno iesniegt Latvijā strādājošās bankas maksātnespējas pieteikumu.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form