Šobrīd likums nosaka, ka garantētā atlīdzība – naudas summa, ko noteiktā apmērā izmaksā noguldījumu nepieejamības gadījumā – netiek izmaksāta cita starpā arī par to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, tai skaitā tranzītfondiem. ZZS piedāvāja šo normu no likuma izslēgt, piemērojot jauno redakciju no šī gada 16.novembra – dienas, kad Lietuvas valsts nacionalizēja Krājbankas lielāko īpašnieci, banku "Snoras".
Par ZZS rosināto grozījumu nodošanu komisijām nobalsoja 40 opozīcijas deputāti no ZZS un "Saskaņas centra", bet pret bija 53 koalīcijas deputāti.
ZZS sagatavoto grozījumu anotācijā, ko no tribīnes nolasīja bijušais satiksmes ministrs, deputāts Uldis Augulis, norādīts, ka Latvijas Krājbankas krahs esot pierādījis – šīs Noguldījumu garantiju likuma normas "nepamatoti diskriminē institūcijas, kuras tiek finansētas no valsts un pašvaldību budžetiem".
"Piemēram, pašvaldības kā atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas iedzīvotāju interesēs pilda valsts pārvaldes funkcijas. Daļu savu finanšu līdzekļu pašvaldības iegūst no valsts. Šāda likumā noteiktā ierobežojuma dēļ pašvaldību finanšu līdzekļu atgūšana bankas maksātnespējas gadījumā ir neiespējama," skaidro ZZS.
Praksē tas savukārt radot situāciju, ka pašvaldības nespēj pildīt tām noteiktās valsts pārvaldes funkcijas, bet valsts neatgriezeniski zaudē pašvaldībām piešķirtos finanšu līdzekļus, uzskata ZZS. "Pašvaldības ir spiestas ņemt aizņēmumus finanšu institūcijās, par ko tām jāmaksā procentu maksājumi. Analogā situācijā atrodas arī citas valsts institūcijas," uzsvērts opozīcijas frakcijas sagatavotajā anotācijā.
ZZS arī pauda uzskatu, ka likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību būs pozitīva, "jo nodrošinās valsts institūciju, kas pilda valsts pārvaldes funkcijas, normālu darbību arī banku sektora finanšu krīzes apstākļos".
Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs (V), kas aicināja balsot pret ZZS priekšlikumu, atzina, ka "problēma ir ļoti liela un problēma ir samilzusi: Krājbankas kraha rezultātā pašvaldībās ir iesaldēti gandrīz vai 15 miljoni pašvaldību līdzekļi". Tomēr viņš uzsvēra, ka risināt piedāvātā likumprojekta izpratnē to nevarot.
"Pirmkārt, mēs nevaram pieņemt normas ar atpakaļejošu datumu," skaidroja Reirs, piebilstot, ka šie grozījumu būtu pretrunā Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta pieņemtajām direktīvām, kas paredz izmaksāt atlīdzības tikai subjektiem, kas maksā Garantiju fondā, bet aizliedz no tā maksāt par centrālo banku un finanšu iestāžu noguldījumiem, kā arī par iestādēm un institūcijām, kas tiek finansētas no valsts un pašvaldību budžeta. "Līdz ar to mums, apzinoties šo problēmu, ir jāmeklē citi varianti, kā šo darīt," sacīja Reirs.
Jau ziņots, FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Krājbanku".
Otrdien banka "Citadele" sāka Krājbankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu. Naudu būs iespējams saņemt gan klātienē bankas "Citadele" filiālēs visā Latvijā, gan ar bankas "Citadele" internetbankas starpniecību.
Garantēto noguldījumu summu klienti ir tiesīgi izņemt līdz pat 2071.gadam. FKTK rīcībā esošā informācija liecina, ka 99,8% no "Krājbankas" klientu noguldījumiem iekļaujas garantētās atlīdzības 100 tūkstošu eiro jeb 70,3 tūkstošu latu apmērā, tādējādi klienti saņems savu noguldījumu pilnā apmērā.
Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
