Tikt prom no 'Subsahāras'! Kā remontēs Latvijas atpalikušo kapitāla tirgu

Latvijas investīciju tirgus nīkuļo, ja salīdzina ar kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju. Kā nesen valdības sēdē izteicās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tas šobrīd ir "Subsahāras līmenī", proti, investīcijas vietējā akciju tirgū ir zemākas, nekā citās valstīs ar līdzīgu IKP un faktisko dzīves līmeni. Ministrija vēlas situāciju risināt. Par to, kādi soļi būtu jāsper valdībai, runāja "Nākotnes kapitāls".

Akciju tirgus kapitalizācija jeb visu biržā tirgoto uzņēmumu akciju kopējā vērtība 2021. gadā Latvijā sasniedza 986 miljonus eiro, Lietuvā 5167 miljonus eiro, Igaunijā – 5337 miljonus eiro. 2022. gadā akciju kapitalizācija Latvijā samazinājās līdz 737 miljoniem eiro, Lietuvā 4752 un Igaunijā – 4708 miljoniem.

Par Ministru kabineta sēdē lemto, lasi šeit: Vērtēs 'Latvenergo' un LVM kopuzņēmuma 'Latvijas vēja parki' kotēšanu biržā

Līdzīga aina paveras, ja salīdzina akciju tirgus kapitalizāciju iepretim valsts iekšzemes kopproduktam (IKP). 2021. gadā akciju tirgus kapitalizācija Latvijā sasniedza tikai 3% no IKP, kamēr Lietuvā tā bija 9,3% un Igaunijā 17,4%. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2021. gadā bija 54% no IKP.

Attiecīgi nu ministrija ir skaitļos izteikusi problēmu, kas jau iepriekš izskanējusi arī "Nākotnes kapitāla" epizodēs, proti, tirgus ir niecīgs un veidojas apburtais loks – investoriem nav, kur ieguldīt, bet uzņēmumi negrib savas akcijas piedāvāt biržā, jo nav investoru.

Jāsagaida uzņēmumu vīzija

"Mums ir labs regulējums, mums ir laba tirgus infrastruktūra, bet, kā mēs redzam, tirgus apjoms ir ļoti zems," viesojoties "Nākotnes kapitālā", saka valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa, norādot, ka tā ir būtiska problēma, jo šobrīd kapitāla tirgus nefunkcionē kā vieta, kur uzņēmumam rast papildu finansējumu, kā tas ir daudzviet citur. Tāpat, kā norāda Kļaviņa, otra problēma ir tā, ka ir cilvēki, kam ir uzkrājumi, bet kas neiegulda Latvijā. To arī ministrija grib risināt.