Apmēram piektā daļa jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem uzkrājumam novirza 20 līdz 50 eiro mēnesī, 17% - summu virs 100 eiro mēnesī, 16% - līdz 20 eiro mēnesī, bet 13% - 50 līdz 100 eiro mēnesī. Savukārt 34% jauno cilvēku atzīst, ka viņi vispār neveido uzkrājumus, secināts "SEB bankas" veiktajā aptaujā.
Vairāk nekā puse no tiem, kuri veido uzkrājumus, krāj konkrētiem mērķiem. Visbiežāk jaunieši krāj naudu pirmajai iemaksai par mājokli (40% gadījumu), ceļojumiem (40% gadījumu), kā arī automašīnas vai cita spēkrata iegādei (30% gadījumu). Vēl populāri mērķi ir mācības, viedierīču iegāde, biznesa uzsākšana un kāzas. Zīmīgi, ka 4% aptaujāto šajā vecumā sākuši veidot arī uzkrājumus pensijai.
"Jau vairākus gadus veicot jauniešu aptaujas un vienlaicīgi strādājot ar jaunās paaudzes izglītošanu finanšu jautājumos, redzam, ka uzlabojas gan izpratne par nepieciešamību veidot uzkrājumus, gan spēja plānot savas finanses. Piemēram, 2017. gadā uzkrājumus vispār neveidoja 46% jauniešu, bet 2019. gadā – 38%. Tādējādi nekrājēju skaits samazinās, vienlaicīgi pieaugot to jauno cilvēku skaitam, kuri plāno savas finanses", aptaujas rezultātus komentē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Pēdējos gados apmēram 70% jauniešu atzīst, ka viņi pilnīgi vai daļēji plāno savus ikmēneša tēriņus. Turklāt ar katru gadu pieaug to jauniešu īpatsvars, kuri seko tēriņiem regulāri un mērķtiecīgi.
"Skaidrs, ka spēja veidot uzkrājumus ir atkarīga arī no ienākumu līmeņa un saprotams, ka jauniešiem, sākot savas gaitas darba tirgū, ienākumi vēl nav lieli. Tāpēc redzam, ka no jauniešiem, kas tikko sasnieguši pilngadību, uzkrājumus neveido līdz pat 41% aptaujāto. Savukārt grupā no 23 līdz 25 gadiem nekrājēju īpatsvars samazinās līdz 27%. Vienlaicīgi 36% aptaujāto atbild, ka viņi regulāri seko saviem tēriņiem," Gašpuitis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
