Valsts Krājbanku neglābs; gaidīs Lietuvas valdības ieguldījumu vai likvidēs
Foto: DELFI

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šobrīd strādā pie diviem Latvijas Krājbankas nākotnes scenārijiem – Lietuvas valdība kā bankas lielākās īpašnieces, "Snoras" bankas jaunā akcionāre varētu ieguldīt naudu Krājbankas kapitālā vai arī gaidāma Krājbankas likvidācija, izmaksājot noguldītājiem valsts garantēto summu līdz 100 000 eiro (70 000 latu). Latvijas valdības dalība Krājbankas pārņemšanā netiek apsvērta.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par to otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja FKTK vadītāja Irēna Krūmane.

Viņa pastāstīja, ka trešdien fiziskās personas katru dienu Krājbankas bankomātos varēs izņemt summu, kas nepārsniedz 50 latus, un šāds ierobežojums būs spēkā līdz nākamajam FKTK rīkojumam, ko varētu pieņemt tuvāko divu trīs dienu laikā.

Krūmane atzina, ka pēc klientu skaita Krājbanka ir diezgan liela, tai ir 237 000 klientu, taču pēc noguldījumu apmēra tai ir tikai 5% no visa Latvijas banku noguldījumu apmērā. Krūmane norādīja, ka Krājbanka nav uzskatāma par sistēmisku banku, tomēr noguldītāju skaits, kuriem valstij būtu jāgarantē viņu līdzekļu atmaksa, ir ievērojams.

Pēc Krūmanes teiktā, Latvija sagaida, ka Lietuvas valdība rīkosies līdzīgi kā Latvija, pārņemot "Parex", un ieguldīs līdzekļus bankas kapitālā. Krūmane par šo jautājumu jau sazinājās ar Lietuvas banku uzraugiem – Lietuvas Centrālo banku, taču viņa norādīja, ka šis lēmums ir Lietuvas valdības ziņā. Viņa neatbildēja, vai valdības sēdē guvusi solījumu vērsties pie Lietuvas kolēģiem, norādot, ka tas ir premjera Valda Dombrovska (V) ziņā.

Krūmane arī norādīja, ka šobrīd Krājbankā notikušo nevar pielīdzināt "Parex bankas" situācijai 2008.gada rudenī, jo nauda no Krājbankas kontiem nav noplūdusi, bet gan ir apķīlāta, tāpēc banka netiek tai klāt.

Savukārt, ja banku nāksies likvidēt, Latvijas valsts garantēs likumā paredzētos ieguldījumus – katrs noguldītājs varēs atgūt savus noguldījumus līdz 70 000 latu 20 dienu laikā no bankas likvidēšanas dienas.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) žurnālistiem pastāstīja, ka premjers Dombrovskis jau sazvanījies ar Lietuvas kolēģi Andri Kubiļu, un Lietuva savu atbildi par rīcību Krājbankas lietā solīja dot ceturtdien.

Vilks pauda uzskatu, ka lietuviešiem jāņem vērā, ka Latvija rīkojusies solidāri "Parex" pārņemšanas gadījumā, jo, ļaujot bankai bankrotēt, toreiz ciestu arī Lietuva. Vilks arī norādīja, ka "Snoras" Lietuvā ir lielākā banka ar vietējo kapitālu, kurai ir 10% noguldījumu un arī daudz rezidentu ieguldījumu, tāpēc tā uzskatama par sistēmisku banku. Tomēr ministrs norādīja, ka lēmumu par "Snoras" pārņemšanu Lietuvas valdība pieņems tikai ceturtdien, jo "viņiem viss notiek lēnāk, jo nav pieredzes".

Vilks arī atzina, ka "tas, kas noticis Krājbankā, principā, nācis no "Snoras" bankas", taču Latvijas valdībai nav tik daudz informācijas, jo Lietuva nesteidzas to sniegt.

Vilks gan uzsvēra – ja Krājbanku likvidēs, valsts pienākums būs nodrošināt noguldījumus līdz 70 000 latu un valsts to arī darīs. Ministrs atzina, ka Noguldījumu garantiju fondā ir 149 miljoni latu, kuru varētu nepietikt, lai segtu visus Krājbankas klientu noguldījumu, tomēr tiks atrasts veids, ka atrast trūkstošus līdzekļus. Tiesa, pagaidām nav zināms, cik tieši naudas būtu nepieciešams visu noguldījumu atmaksāšanai.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien nolēma apturēt AS Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra.

Otrdien saistībā ar iespējamām nelikumībām bankā tika ierosināts kriminālprocess, un tā ietvaros, iespējams, aizturēta virkne bankas augstāko amatpersonu, tostarp arī "Krājbankas" prezidents Ivars Priedītis.

Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.

Ceturtdien FKTK noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Ierobežojumi noteikti, ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, kā arī vērojamo noguldījumu pieprasījumu "Krājbankā".

Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.

Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.