VID: nodokļu maksātāji – 'Krājbankas ķīlnieki' var prasīt nodokļu termiņa pagarinājumu

Iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu nodokļu maksātāji var iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (dokumentu grupa "Citi" - dokumentu veids "Informācija VID klientu apkalpošanas centriem"), klātienē jebkurā VID Klientu apkalpošanas centrā, kā arī pieteikt nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamību telefoniski pa VID informatīvo tālruni 1898, izvēloties tēmu "Nodokļi, Elektroniskās deklarēšanas sistēma", informē VID, tiesa, jau iepriekš atvainojoties par to, ka sakarā ar nodokļu maksātāju lielo interesi šajā jautājumā VID informatīvā tālruņa līnijas ir ļoti noslogotas.

Pieteikumu, iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamību VID izskatīs maksimāli īsā laikā, nepārsniedzot septiņas dienas. Piešķirot nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nokavējuma naudas aprēķināšana tiks pārtraukta ar šo pirmdienu – dienu, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņoja par Krājbankas darbības apturēšanu.

VID arī norāda, ka gadījumos, kad Latvijas Krājbanka ir pieņēmusi izpildei nodokļu maksātāja maksājumu uzdevumu par nodokļu samaksu, taču nav izpildījusi to sakarā ar bankas darbības apturēšanu, VID neaprēķinās nokavējuma naudu vai pārtrauks nokavējuma naudas aprēķināšanu uz laiku, līdz tiks pieņemts lēmums par bankas darbības atjaunošanu vai bankrotu.

Dienests arī informē, ka VID pašlaik nav iespējas veikt pieprasīto pārmaksāto nodokļu atmaksu Latvijas Krājbankas klientiem, tāpēc nodokļu administrācija aicina šos nodokļu maksātājus atvērt norēķinu kontu citā kredītiestādē vai arī informēt VID par savu jau esošo norēķinu kontu citā kredītiestādē. Fiziskajām personām, atverot jaunu kontu citā kredītiestādē, jāinformē par to VID, vēršoties jebkurā VID Klientu apkalpošanas centrā. Ar nodokļu maksātājiem, kuri pieprasījuši pārmaksāto nodokļu atmaksu un iesniegumā norādījuši Krājbankas kontu, VID darbinieki sazināsies telefoniski, lai informētu klientus un lūgtu sniegt informāciju par kontu citā kredītiestādē, uz kuru veikt pārmaksāto nodokļu atmaksu.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) trešdien aicināja VID un citas iestādes neuzlikt sodus par laicīgu nodokļu vai rēķinu nenomaksāšanu uzņēmumiem, kuru konti atrodas Krājbankā.

Konfederācija, atsaucoties uz VID datiem, informē, ka 18 000 juridiskajām personām, individuālajiem komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem nodokļu rēķinu konti atrodas Krājbankā.

LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone norāda, ka Krājbankas darbības apturēšanu "var uzskatīt par "force majeure" situāciju, kuras risināšanai jāizmanto visas VID rīcībā esošās iespējas, lai neradītu nodokļu maksātājiem papildus izdevumus". "Aicinām arī citas valsts un pašvaldību iestādes rīkoties atbildīgi, veikt izmaiņas sistēmās un aizsargāt godīgos nodokļu un dažādu pakalpojumu rēķinu maksātājus (elektrība, ūdens apgāde, u.c.), nepiemērojot soda naudas par kavētajiem maksājumiem," pausts LDDK paziņojumā.

Pēc LDDK rīcībā esošās informācijas, visvairāk no Krājbankas kraha cietīs mazais un vidējais bizness, īpaši tirdzniecības nozares uzņēmumi un to darbinieki Latvijas reģionos, jo vēsturiski plaši sazarotais reģionu tīkls ir bijusi Krājbankas priekšrocība klientu piesaistē.

"Apgrūtinātā norēķināšanās negatīvi ietekmēs kopējo ekonomisko aktivitāti gan tieši, nevarot izmantot Krājbankas norēķinu kartes un nepildot laicīgi saistības pret klientiem un partneriem, gan novēršot sekas - soda sankcijas un citus uzrēķinus par maksājumu kavējumiem," norāda LDDK.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien apturēja "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.

Krājbankā šobrīd par labu trešajām personām apķīlāti aptuveni 100 miljoni latu, un aizdomās turētā statuss šai lietā piemērots bankas prezidentam Ivaram Priedītim, kurš otrdien arī apcietināts, un bankas pastarpinātajam īpašniekam un padomes loceklim, Krievijas miljardierim Vladimiram Antonovam.

Ja Lietuva neglābs tās nacionalizētās "Snoras" bankas meitas kompāniju Krājbanka, kuru šāda scenārija gadījumā nāktos likvidēt, tad valsts garantēto noguldījumu izmaksai visiem bankas noguldītājiem būtu nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu. Patlaban vēl tiek precizēti aprēķini, cik liela summa būtu vajadzīga, lai visiem 238 000 "Krājbankas" noguldītājiem nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu. Taču saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem tam vajadzētu aptuveni 350 miljonus latu, kas ievērojami pārsniedz fondā uzkrāto summu - 149 miljonus latu. Trūkstošā summa tiktu aizņemta Valsts kasē, kam tā pēc bankas aktīvu realizācijas tiktu atdota.

Ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, FKTK jau pagājušajā ceturtdienā noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku līdz ar FKTK pirmdienas lēmumu apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.