44% Latvijas iedzīvotāju sevi pieskaita vidusslānim; realitātē tam atbilst 9%  (110)

Kā liecina pētījums, aptuveni 43,5% no aptaujātajiem sevi pieskaita pie vidusslāņa, bet 42,3% savu finanšu situāciju novērtē "zem vidusslāņa, bet ne trūcīgie".

Kā norāda Jansons, sāk sarukt iedzīvotāju optimisms par savu finanšu situāciju un sāk parādīties piesardzība, jo šogad sevi pie vidusslāņa pieskaita vairāk iedzīvotāju nekā pērn. Iepriekš 59% aptaujāto uzskatīja, ka no visiem iedzīvotājiem finansiālā ziņā šai grupai pieder 30% vai pat mazāka sabiedrības daļa, bet šobrīd tā domā jau 67% aptaujāto.

Tāpat iedzīvotāju skatījumā gada laikā no 810 līdz 851 eiro pieaudzis nepieciešamo ieņēmumu apjoms uz vienu ģimenes locekli, lai mājsaimniecība atbilstu vidusslānim. Kā norāda Jansons, tas skaidrojams ar valsts kopējo ekonomisko attīstību, algu pieaugumu un inflāciju.

Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju domām savs nekustamais īpašums, iespēja vismaz reizi gadā doties nedēļu ilgā ārvalstu ceļojumā un spēja bez grūtībām segt ikmēneša obligātos maksājumus ir svarīgākie priekšnoteikumi, kas raksturo vidusslāni. Tomēr, attiecinot šo trīs kritēriju kombināciju uz pašiem aptaujātajiem, vidusslānim izrādās piederīgi vien 9%.

Tāpat tikai trešdaļa respondentu atzīst, ka bez grūtībām var atļauties segt ikmēneša kredītmaksājumus un citus obligātos maksājumus. Nedēļu garā ārzemju ceļojumā ik gadu spēj doties katrs piektais iedzīvotājs, noskaidrots pētījumā.

Vērojama būtiska plaisa starp cilvēku vērtējumu par piederību vidusslānim un realitāti. Ja 73,1% aptaujāto likās, ka nekustamais īpašums ir vissvarīgākais faktors, lai pieskaitītu sevi vidusslānim, to realitātē izpilda 65,6%. Savukārt 54,3% norāda, ka pie vidusslāņa pieder cilvēki, kas spēj vienu nedēļu gadā pavadīt ārvalstu ceļojumā, bet realitātē to dara 22,2%. Līdzīgi ir ar ikmēneša obligāto maksājumu segšanu – aptaujā norāda, ka to kā svarīgu faktoru piederībai pie vidusslāņa norādījuši 53,8% aptaujāto, bet realitātē to izpilda 31%.

Kaut arī iedzīvotāji lielākoties faktiski neatbilst pašu definētajiem vidusslāņa kritērijiem, turklāt ir diezgan skeptiski par šīs sabiedrības grupas kopējo lielumu Latvijā, tas neliedz 44% aptaujāto sevi pieskaitīt vidusslānim.

Modelējot to, cik liela sabiedrības daļa veido vidusslāni, tika secināts, ka 35% var sevi pie vidusslāņa pieskaitīt gadījumā, ja izpilda šādus kritērijus: pieder nekustamais īpašums, bez grūtībām var atļauties segt ikmēneša obligātos maksājumus un ir izveidoti uzkrājumi vismaz vienas mēnešalgas apmērā.

Savukārt 9% sevi pie vidusslāņa var pieskaitīt, ja var samaksāt obligātos maksājumus, ir izveidoti uzkrājumi vienas mēnešalgas apmērā, reizi gadā var atļauties nedēļu pavadīt ārvalstīs vai mēnesī var atļauties neplānotus izdevumus izklaidēm. Savukārt tikai 4% iedzīvotāju var izpildīt visus iepriekšminētos kritērijus.

"Swedbank" Finanšu institūta ekspertu skatījumā finanšu ziņā stabilākas un prasmīgākas ir tās mājsaimniecības, kuras uzskatāmas par piederīgām vidusslānim – tās bez grūtībām tiek galā ar obligātajiem ikmēneša maksājumiem, ir izveidojušas uzkrājumus vismaz mēnešalgas apmērā un reizi gadā var atļauties nedēļu ceļot vai brīvi atļauties papildu tēriņus izklaidei, mājokļa iekārtošanai.

"Pētījuma dati liecina: iedzīvotāji arvien biežāk apzinās, ka uzkrājumi ir viņu finansiālās drošības garants. Iezīmējas acīmredzama saikne starp finanšu pratību un piederību vidusslānim – vidusslānim piederīgo finanšu pratības rezultāti ir gandrīz divas reizes augstāki nekā pārējiem. Interesēties par savu naudu un mācēt ar to rīkoties gudri nozīmē lielisku iespēju tuvoties vidusslānim," secina Reinis Jansons.

Reizē viņš norāda, ka Latvijas ekonomika ir samērā jauna, tāpēc finanšu pratība nevar rasties uzreiz. Latvijas iedzīvotāji ir tendēti uz patēriņu, kas, iespējams, traucē sasniegt šos vidusslāņa kritērijus, taču ar laiku šim cilvēku apjomam, kas sevi var realitātē pieskaitīt pie vidusslāņa, būtu jāpieaug, skaidro Jansons.

Klātienes intervijās aptaujāja 1014 respondentus vecumā no 18-75 gadiem.