52,8% no 2019. gada Latvijas IKP attiecināmi uz Rīgu
Foto: LETA

Faktiskajās cenās iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā 2019.gadā bija 30,6 miljardi eiro. 52,8% (16,2 miljardi eiro) no Latvijas IKP attiecināmi uz galvaspilsētu Rīgu, kam sekoja Pierīga ar 16,9% (5,1 miljards eiro), kopā aptverot divas trešdaļas (69,7%) no Latvijas IKP. Sekoja Kurzeme ar 9,3% (2,9 miljardi eiro), Zemgale ar 7,7% (2,4 miljardi eiro), Latgale un Vidzeme ar 6,6% (2 miljardi eiro) katrā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par IKP reģionos, informē Centrālās statistikas pārvalde (CSP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ņemot vērā, ka atšķiras gan reģionu lielums, gan iedzīvotāju skaits tajos, lietderīgi ir salīdzināt statistiskos reģionus pēc to produktivitātes jeb IKP uz vienu iedzīvotāju. Lai gan Latgales un Vidzemes reģionu īpatsvars kopējā ekonomikā ir līdzvērtīgs, produktivitāte Vidzemē par 38,9% pārsniedz produktivitāti Latgalē. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgā (25,8 tūkst. eiro), bet vismazākais - Latgales reģionā (7,9 tūkst. eiro). Tādejādi produktivitāte Rīgā ir 3,3 reizes lielāka nekā Latgalē.

Salīdzinot ar 2018. gadu, 2019.gadā visstraujāk IKP palielinājās Zemgales reģionā - par 16,7% (337,4 milj. eiro) un Pierīgā - par 16,4% (726 milj. eiro). Pieaugot pārējo reģionu IKP kā arī samazinoties Rīgas IKP, 2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, par 3,5 procentpunktiem samazinājās Rīgas īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā.

2019.gadā starp lielajām pilsētām vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju - 25,8 tūkst. eiro bija galvaspilsētā. Otrajā vietā bija Valmiera ar 20,9 tūkst., trešajā - Liepāja ar 14,4 tūkst. eiro. Sekoja Ventspils ar 12,8 tūkst., Jelgava ar 12,6 tūkst., Rēzekne ar 11,3 tūkst., Jēkabpils ar 10,7 tūkst., Daugavpils ar 9, 8 tūkst. un Jūrmala ar 8,6 tūkst. eiro.

CSP ir veikusi reģionālā IKP aprēķinus par 2019.gadu, kā arī revidējusi datus par periodu no 2000. līdz 2018.gadam, ņemot vērā nacionālā IKP un pievienotās vērtības revīziju, kas tika publicēta šī gada 30.septembrī.

Plašāka informācija par IKP un pievienoto vērtību reģionos pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļas Valsts un ekonomika "Iekšzemes kopprodukts un pievienotā vērtība - gada dati" apakšsadaļā "Reģionu konti".

*Saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģiju Extra-regio veido valsts ekonomiskās teritorijas daļas, kuras nevar tikt pievienotas vienam reģionam (EKS 2010, 13.11. punkts). Latvijas ārpusreģiona teritorija ir neliela, un tā ietilpst vispārējās valdības sektorā. Praksē, Latvijas ārpusreģionu veido militārie un aizsardzības pārstāvji un diplomātiskās pārstāvniecības ārzemēs. Ārpusreģiona dati tiek iegūti no Valsts kases pārskata. Ņemot vērā, ka uz Extra-regio netiek attiecināti iedzīvotāji, saskaņā ar EKS 2010 13.44. punktu dati par IKP uz vienu iedzīvotāju un attiecīgie indeksi netiek parādīti.

Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.

Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Valsts un ekonomika "Iekšzemes kopprodukts - gada dati".

Aprēķiniem pa reģioniem par pamatu tiek ņemts Latvijas iekšzemes kopprodukts no ražošanas aspekta faktiskajās cenās pa darbības veidiem atbilstoši rādītājiem, kas tiek saņemti no ekonomiski aktīvām vienībām reģionā. Reģiona IKP tiek aprēķināts kā visu saimnieciskās darbības veidu institucionālo vienību pievienotās vērtības un produktu nodokļu summa reģionā, atskaitot subsīdijas. Katras institucionālās vienības pievienotā vērtība (un attiecīgi IKP) tiek pārdalīta atbilstoši CSP rīcība esošajai informācijai par vietējā darbības veida vienības ģeogrāfisko atrašanās vietu proporcionāli tajā nodarbināto skaitam. Ja vietējās darbības veida vienības nav norādītas, tad institucionālās vienības pievienotā vērtība tiek pieskaitīta attiecīgajai teritorijai atbilstoši juridiskajai adresei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.