Advokāta Tihonova atzinums: bufernafta pieder 'LatRosTrans'

Portāla "Delfi" rīcībā nonākusi SIA "LatRosTrans" uzdevumā 2009.gada martā sastādītā atzinuma "par naftas apjoma tiesisko statusu" kopija. Uz zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroja zīmoglapām sastādīto atzinumu parakstījis biroja vadītājs Tihonovs, kurš Lembergu pārstāvējis civillietās - gan prasībā pret "SWH Rīga" valdes priekšsēdētāju Aināru Gulbi, gan lietā par valsts nodevas maksāšanu par debitoru saistībām, kuras Lembergs mantoja no sava drauga Vitāla Lejiņa.

Viktora Tihonova atzinums par bufernaftas tiesisko statusu (2009)

66% SIA "LatRosTrans" daļu īpašniece ir VN, bet atlikušie 34% pieder Krievijas uzņēmumam "Transņefteprodukt". Kopš pagājušā gada "LatRosTrans" padomē pārsvaru ir guvuši VN kontrolējušā starptautiskā koncerna "Vitol Group" ("Vitol") pārstāvji.

Savukārt 2009.gadā, kad tapa Tihonova rakstītais atzinums, VN dominēja tā sauktā "Lemberga nometne". "LatRosTrans" padomes priekšsēdētājs tolaik vēl bija Andris Vilcmeiers, kurš arī bija un joprojām ir ar Lemberga ģimeni cieši saistītās AS "ALA Investments" padomes priekšsēdētājs. Tihonova atzinums, kā liecina izmantoto dokumentu saraksts, tapis, reaģējot uz Baltkrievijas Novopolockas naftas transportēšanas uzņēmuma "Družba" pretenziju vēstulēm SIA "LatRosTrans" – 2008.gadā vien tādas nosūtītas četras reizes.

Jau pērn novembrī Lemberga vadītās partijas "Latvijai un Ventspilij" (LunV) mājaslapā publicēts Ventspils mēra viedoklis, kas sasaucas arī ar pēdējās nedēļās viena no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) smagsvariem medijos pausto - tehnoloģiskā nafta, kas atrodas cauruļvadā, neesot privatizēta un joprojām pieder Latvijas valstij. "Ja kāds šo naftu šobrīd izsūknē, tad tā ir Latvijas valsts īpašuma zādzība sevišķi lielā apmērā, jo šīs naftas cena ir 90 miljoni dolāru. Ja šo naftu pārdotu, tad to varētu arī veiksmīgi investēt. Te būtu ļoti nopietni jāreaģē premjerministram Valdim Dombrovskim, ja vienīgi viņš nav "doļā" pie šīs naftas," klāstīja Lembergs LunV lapā.

Savukārt Tihonovs pirms diviem gadiem rakstītajā atzinumā vairakkārt uzsver šobrīd "LatRosTrans" bieži piesaukto argumentu – tehnoloģiski naftas vads nevar darboties, ja tajā nepārtraukti neatrodas nafta nepieciešamajā apjomā spiediena uzturēšanai. "Cauruļvada darbības nodrošināšanai nepieciešamo naftas apjomu kvalificējam par piederumu (blakus lietu) galvenai lietai (cauruļvadam)," rakstīja Tihonovs. Atzinumā arī norādīts, ka "neviens normatīvs akts, kā arī elementāra loģika neparedz novērtēt kādas funkcionējošas sistēmas atsevišķas sadaļas līdz sīkumam". "Šāds novērtējums varētu būt arī neobjektīvs," norāda Tihonovs, kā piemēru minot strādājošu pasažieru autobusu, kura dzinējā esošās eļļas vai atsevišķu krēslu vērtību noteikt "ir ļoti apgrūtinoši vai pat neiespējami".

Atzinumā minēts, ka 2000.gada jūlijā "Družba" vēstulē pieprasīja "LatRosTrans" saskaņot nolikumu par kopīgu naftas vada ekspluatāciju, kurā kā viens no punktiem minēts, ka Latvijas un Lietuvas uzņēmumu naftas vados esošā tehnoloģiskā nafta pieder "Družbai" un tiek uzskaitīta tā bilancē. Vēstulē bija norādīts, ka, šo punktu nesaskaņojot, turpmāka kopīga naftas vada ekspluatācija nebūs iespējama. "Pamatojoties uz šo vēstuli un tajā izteiktajiem draudiem par naftas piegādes apturēšanu (…), SIA "LatRosTrans" ģenerāldirektore [Jadviga Bērziņa] apstiprināja nolikumu ar visu tajā iekļauto strīdīgo punktu," raksta Tihonovs.

Tomēr viņš šo punktu vērtē "juridiski kritiski", jo nolikums ir vienošanās par tehniskiem naftas vada apkalpošanas jautājumiem, turklāt nolikumā nav konstatējamas "līguma kā darījuma" pazīmes, piemēram, pirkuma summa. Līdz ar to Grūtupa birojs uzskata šo nolikuma punktu "par informatīvu, kuram nav nekāda juridiska spēka", un tas "nekādā veidā nerada Baltkrievijas uzņēmumam "Družba" īpašuma tiesības uz naftas tehnoloģisko rezervi".

Atzinumā norādīts, ka kopš 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas "viss naftas cauruļvads ar visu tajā esošo naftas rezervi un tehnoloģisko atlikumu vai rezervi piederēja Latvijas Republikai". Sākotnēji šo īpašumu valsts vārdā pārvaldīja Rūpniecības un enerģētikas ministrija, pēc tam uz šī īpašuma pamata izveidots "Naftas transportēšanas valsts uzņēmums", kas bija pakļauts Finanšu ministrijai Valsts īpašumu fonda personā, norāda Tihonovs. Advokāts secina, ka vēlāk valsts uzņēmuma mantu – visu naftas cauruļvadu kopā ar iekārtām un infrastruktūru – Latvijas valsts ieguldīja valstij piederošajā akciju sabiedrībā "LaSaM".

1993.gada jūnijā Latvijas un Krievijas valdības vienojās par kopīgu Latvijas teritorijā esošā naftas un naftas produktu vadu ekspluatāciju, šim mērķim dibinot abu valstu kopuzņēmumumu. Starpvalstu komisija pieņēma ekspertu piedāvātos aprēķinus, paredzot, ka daļu attiecība kopuzņēmumā būs 66% Latvijai un 34% Krievijai. 1994.gada martā Finanšu ministrija (FM) noteica, ka Latvija akciju sabiedrībā kā mantisku ieguldījumu iegulda naftas vadu kopā ar iekārtām un infrastruktūru 70,5 miljonu latu vērtībā. FM arī uzdeva nodot naftas vadu AS "LaSaM".

Tai pašā 1994.gada martā abas valstis vienojās par naftas un naftas produktu transporta kopuzņēmuma SIA "LatRosTrans" dibināšanu, un saskaņā ar līguma nosacījumiem Latviju jaundibināmajā uzņēmumā pārstāvēja "LaSaM". 1994.gada aprīlī "LatRosTrans" tika nodibināts un reģistrēts Uzņēmumu reģistrā.

1997.gada oktobrī "LaSaM" akcionāri apstiprināja AS pievienošanu "Ventspils Naftai", bet 1998.gada jūnijā reģistrēti jauni "LatRosTrans" statūti, kuros kā dalībnieki norādīti VN un "Transņefteprodukt" – "tādējādi noslēdzās jaunizveidotā uzņēmuma izveidošana, kurā LR ieguldīja naftas vadu ar visu tehnoloģisko rezervi," norāda Tihonovs.

Iepriekš -1997.gada aprīlī - Privatizācija aģentūra (PA) apstiprināja VN un "LaSaM" valsts kapitāla daļu privatizācijas pamatnoteikumus, kuros norādīts, ka "LaSaM" pēc pirmā privatizācijas posma tiek pievienota VN, savukārt VN kļūst par visu "LaSaM" tiesību un saistību pārņēmēju, tai skaitā kļūst par 66% "LatRosTrans" kapitāldaļu īpašnieku.

Savukārt 1997.gada oktobra līgumā par pievienošanos, kas noslēgts starp VN un "LaSaM", uzsvērts, ka visas būves, mašīnas un iekārtas, ko "LaSaM" izmanto vai lieto, veicot saimniecisko darbību, ir tādā stāvoklī, lai "LaSaM" varētu "efektīvi bez pārtraukuma" veikt savu saimniecisko darbību. Tihonovs secina, ka no šī punkta izriet arī tas, "ka visu darījumu laikā, arī pievienošanās līguma slēgšanas brīdī, naftas cauruļvads darbojās un bija pilnīgā darba gatavībā", nebija nepieciešamas nekādas papildu investīcijas un sevišķs naftas apjoms. Ņemot vērā , ka līgumu parakstīja arī PA, līdz ar to "Latvijas valsts atkārtoti uzsvērusi un uzņēmusies atbildību par pārdodamajiem aktīviem un to esamību dabā," norādīja Tihonovs.

Atzinumā Tihonovs citstarp norāda, ka "blakus lieta atsavināta kopā ar galveno – nafta kopā ar cauruļvadu ieguldīta kompānijā", kā arī min, ka "rūpniecības uzņēmuma SIA "LatRosTrans" pamatdarbībai (jeb ražošanai) ir nepieciešams funkcionējošs cauruļvads". "Tik ilgi, kamēr cauruļvadā atrodas nafta, tā ir šī cauruļvada piederums," klāsta advokāts.

Atzinuma secinājumos arī norādīts, ka "LatRosTrans" ar Baltkrievu uzņēmumu "Družba" civiltiesiskās attiecībās "attiecībā par naftu" nav stājies, un gadījumā, "ja tiešām kāda persona vēlas vērst prasījumu par tās mantas nelikumīgu iegūšanu, šādi prasījumi ir vēršami pret LR, ja tie vispār var būt pamatoti un reāli". Tomēr Tihonovs piebilst, ka teorētiski pretenzijas varētu izvirzīt ne ārvalstu privāttiesību subjekti, bet gan Baltkrievijas valsts, taču tā šādus prasījumus nekad nav izvirzījusi.

Kā vēstīts, aprīlī intervijā LTV raidījumā "Labrīt, Latvija!" Lembergs ierosināja izsolē pārdot Latvijai piederošo naftu, kas atrodas cauruļvada posmā Polocka - Ventspils, tādejādi valsts budžetā iegūstot papildus 70 miljonus latu. Lembergs norādīja, ka nav šaubu, ka nafta pieder Latvijas valstij un VN privatizācijas procesā tā nav tikusi privatizēta.

Arī biznesa portāls "Nozare.lv", izpētot Ventspils uzņēmuma privatizācijas dokumentu paketi, iepriekš secināja, ka VN valsts kapitāla daļu privatizācijas pamatnoteikumos naftas cauruļvadā izmantotā bufernafta nav minēta kā privatizācijas objekts.

Tomēr tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V) laikrakstam "Dienas bizness" atzina, ka valsts iespējamo rīcību īpašumtiesību atzīšanā uz bufernaftu kavējot fakts, ka nav atrasti nepieciešamie dokumenti ne PA, ne Valsts īpašumu fondā, ne arī arhīvos, un neesot zināms, kur tie palikuši. Tāpēc ministrs neizprotot – kāpēc valdību veidojošo partiju koalīcijas padomē lemts par Lemberga ierosinājumu bufernaftu pārdot izsolē, ja tā nav privatizēta un nav skaidra tās izcelsme.

Tikmēr 16.maijā Daugavpils tiesa skatīs "Družba" un atklātās akciju sabiedrības "Polocktransneft Družba" prasību pret "LatRosTrans" par īpašuma tiesību atzīšanu un aizliegumu lietot un izmantot kustamo mantu.

Kā ziņots, ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis pērn novembrī, reaģējot uz Baltkrievijas iesniegto notu Latvijai, informēja, ka strīds par to, kas un kādā apjomā drīkst rīkoties ar maģistrālajā cauruļvadā Polocka-Ventspils atrodošos tehnisko naftu, ir uzskatāms par civiltiesisko strīdu starp abiem uzņēmumiem.