Viņš informēja, ka padome pirmdienas rītā nav vienojusies par pamatkapitāla palielināšanu. "Vēl nekas nav beidzies," atzina Kiršteins, taču minēja, ka līdz Ministru kabineta sēdei otrdien, 16.augustā, padome, visticamāk, būs izstrādājusi priekšlikumus, kā rīkoties. "Ja nepaspēsim līdz rītdien [otrdien, 16.augustā] paredzētajai sēdei, tad attiecīgi, kad sagatavosim priekšlikumus, varētu sasaukt kādu ārkārtas sēdi," sacīja Kiršteins.
"Pamatkapitāls ir jāpalielina, tas ir visiem skaidrs, līdz ar to ir diskusijas, par cik palielināt – kāds ir tas cipars," klāstīja "airBaltic" padomes loceklis, taču pagaidām nevēlējās komentēt iespējamos pamatkapitāla palielināšanas apmērus.
Pēc viņa teiktā, "airBaltic" padome izrādījusi gatavību tikties katru dienu līdz lēmuma pieņemšanai. "Tiksimies, kamēr tiks pieņemts galīgais lēmums," apliecināja Kiršteins un piebilda, ka padomes sēde ir paredzēta arī pirmdienas vakarā.
Jau vēstīts, ka jautājums par pamatkapitāla palielināšanu tika izskatīts arī "airBaltic" padomes sēdē 12.augustā.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" iepriekš atzina, ka "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamā summa varētu būt līdzīga kā iepriekšējā kapitāla palielināšanas reizē. Pērn vasaras sākumā aviokompānijas kapitāls tika palielināts par 30 miljoniem latu – "airBaltic" privātais akcionārs "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) ieguldīja 14,19 miljonus latu, savukārt Latvijas valsts obligācijas 15,8 miljonu latu apmērā iegādājās ar "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) palīdzību.
Augulis iepriekš arī sacīja, ka "airBaltic" pamatkapitāla palielināšana ir iespējama vairākos veidos, tostarp caur jaunu akciju emisiju.
"Te ir iespējami dažādi risinājuma varianti. Viens no tiem paredz piesaistīt investoru caur jaunu akciju emisiju. Šādā scenārijā ir pieļaujams, ka, pārdalot akciju skaitu, valstij uzņēmumā vairs nebūs vairākuma. Taču šādā gadījumā valstij jāpanāk tāds akcionāru līgums, ar kuru tai ir ietekme pār uzņēmuma tiešo menedžmentu," uzsvēra ministrs un piebilda, ka otrs risinājums paredz valsts naudas ieguldīšanu. "Bet, vai šādas iespējas valstij ir, jāvaicā Finanšu ministrijai (FM). Pati FM ir vairākkārt norādījusi, ka arī nākamgad ir jāveic budžeta konsolidācija. Te nu rodas jautājums – kur ņemt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamo naudu, jo Satiksmes ministrijai (SM) ir tikai ministrijas budžets, un šie līdzekļi nebūt nav lieli," klāstīja satiksmes ministrs.
Augulis sacīja, ka viņa pirmais priekšlikums pamatkapitāla palielināšanai, zinot, ka būs jāveic budžeta konsolidācija, bija emitēt jaunas "airBaltic" akcijas. "Pārrunājot šo jautājumu ar Latvijas Aviācijas arodbiedrību federāciju, no tās pārstāvjiem izskanēja viedoklis, ka paši aviācijas nozares darbinieki būtu ieinteresēti publiskajā emisijā iegūt zināmu daļu akciju. Līdz ar to pār "airBaltic" būtu arī zināma darbinieku kontrole," paskaidroja ministrs un piebilda, ka arodbiedrība būtu ieinteresēta iegūt līdz pat 6% "airBaltic" akciju.
Atlikušie pamatkapitāla palielināšanas risinājumi ir tādi, ka līdzekļus, piemēram, iegulda viens akcionārs, kas ir vai nu valsts, vai BAS. Tāpat aviokompānijai ir arī citi akcionāri – "Solinger" un "Transaero airlines" –, kas pašlaik ir mazākumā, pastāstīja Augulis.
Kompānija "airBaltic" veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā.
"airBaltic" dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder "airBaltic" prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
