Flika vēstulē atzīts, ka gaisa kuģu kreditoru nomas uzteikumu dēļ iespējama visas "airBaltic" flotes zaudēšana. Vēstulē pausts, ka "airBaltic" valde "jau novērsa flotes zaudēšanas gadījumu 2. septembrī, piesaistot "airBaltic" darbībai uz to brīdi tik ļoti nepieciešamos līdzekļus".
Lidsabiedrība turpinot saņemt saistību neizpildes paziņojumus no gaisa kuģu iznomātājiem, vēstulē ziņo Fliks, un uzskaita, ka saņemts 2011. gada 22. septembra "Celestial Aviation Trading 16 Limited" paziņojums par saistību izpildes pārkāpumu (defoltu) attiecībā uz gaisa kuģi B737-300. Uzkrātā parāda summa veido 424 676,27 ASV dolārus (212 340 latu). Iznomātājs ir veicis parāda daļēju segšanu no drošības depozīta 385 500 ASV dolāru apmērā, parāda atlikusī summa ir 89 676,27 latu, pausts "Pietiek.com" rīcībā esošajā vēstulē.
Saskaņā ar portāla atreferējumu Fliks arī informē, ka 22.septembrī saņemts "OH Aircraft II (Ireland) Limited" (OH Aircraft I L.L.C.) paziņojums par saistību izpildes pārkāpumu (defoltu) attiecībā uz gaisa kuģi B737-33 V. Uzkrātā parāda summa veido 207 000 ASV dolāru (103 000 latu). Tāpat "OH Aircraft I L.L.C."nosūtījis "airBaltic" paziņojumu par saistību izpildes pārkāpumu (defoltu) attiecībā uz parāda summu 265 909 ASV dolāru (132 954 lati) apmērā.
Tai pat dienā saņemts arī BBAM LLC paziņojums par saistību izpildes pārkāpumu (defoltu) attiecībā uz gaisa kuģi "Boeing 737-500", par kuru uzkrātā parāda summa veido 507 726,20 ASV dolāru (253 863 lati).
Visi iznomātāji paziņojuši par savām tiesībām pārņemt valdījuma tiesības uz gaisa kuģiem, norādīts portāla citētajā vēstulē.
"Jebkura "airBaltic" gaisa kuģa pārņemšana atbilstoši industrijas praksei radīs ķēdes reakciju un "airBaltic" zaudēs visu floti," vēstulē pauž Fliks, norādot, ka vēloties vēlreiz atgādināt: "airBaltic" zaudējumi ir radušies objektīvu apstākļu dēļ, nevis "airBaltic" valdes dēļ. "Visam aviācijas sektoram pasaulē pēdējos gados ir ļoti būtiski zaudējumi. Tai skaitā galvenie "airBaltic" konkurenti, kas strādā Baltijas valstīm pietuvinātos reģionos, ir cietuši būtiskus zaudējumus gan globālās finanšu krīzes, gan vairāku dabas katastrofu un citu objektīvu apstākļu rezultātā," vēstulē uzsver Fliks, minot vairākus piemērus.
Vēstulē Fliks sola, ka lidsabiedrība veikšot "pilnīgi visas nepieciešamās darbības, panāktās "airBaltic" akcionāru vienošanās kontekstā". "airBaltic" akcionāru sapulcei, kas sasaukta uz 29. septembri, esot visas iespējas pieņemt lēmumu par AirBaltic pamatkapitāla palielināšanu "tādā redakcijā, par kādu vienojas AirBaltic akcionāri". Tāpat norādīts, ka ""airBaltic" vēl nav ierosināts tiesiskās aizsardzības process un "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas gadījumā tas nav nepieciešams, savukārt, ja "airBaltic" netiek nodrošināta likviditāte, "airBaltic" maksātnespēja un bankrots ir neizbēgami".
"Pietiek.com" ziņo, ka vēstule adresēta ne tikai premjeram Valdim Dombrovskim (ZZS), Satiksmes ministrijai, "airBaltic" padomei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), Ģenerālprokuratūrai, Valsts kontrolei, Latvijas Krājbankai un valdības konsultantiem "Prudentia", bet arī līdz šim saistībā ar "airBaltic" nepieminētajai Krievijas aviokompānijai "Transaero" un SIA "Frontier Enterprises". "Pietiek.com" ziņo, ka "Lursoft" datu bāze liecina: šī šā gada jūnijā dibinātā SIA simtprocentīgi pieder kādam Zviedrijas iedzīvotājam Karlam Gunteram Zollingeram.
Jau ziņots, ka valdība par iespējām glābt finanšu grūtībās nonākušo nacionālo lidsabiedrību aktīvi lemj jau vairāk kā mēnesi. Pēdējā valdības sēdē ceturtdien valdība nolēma prasīt privātajam "airBaltic" akcionāram – BAS – garantijas par spējām palielināt aviosabiedrības pamatkapitālu, jo iepriekš finanšu konsultants "Prudentia" paziņoja, ka ir tikai čaula un tam nav naudas ieguldījumiem "airBaltic".
Tomēr otrdien valdība paziņoja, ka ir sagatavojusi vienošanās projektu par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu, kas paredz no valsts puses ieguldīt aviokompānijā 57,6 miljonus latu, bet no privātā akcionāra "Baltijas Aviācijas sistēmas" puses - 50 miljonus latu. Valdības un BAS vienošanās arī paredz lauzt veco akcionāru līgumu.
BAS pēc valdības pieprasījuma arī atklāja, ka ir otrais patiesais labuma guvējs šajā uzņēmumā. 50% BAS pieder Flikam, bet 50% - Bahamu salās reģistrētajai firmai "Taurus Asset Management", kurā kā patiesais labuma guvējs pieteicies Krievijas finansists Andrejs Rudeško, kurš arī apliecinājis BAS gatavību ieguldīt aviokompānijas pamatkapitālā aptuveni 50 miljonus latu. Otru daļu, proporcionāli savām akcijām, būtu jāiegulda valstij.
Valdība jau kopš augusta izskata vairākas lidsabiedrības glābšanas iespējas. Augusta nogalē valdība nolēma piedalīties aviokompānijas glābšanā - vai nu pilnībā pārņemot kompāniju valsts rokās, vai ieguldot vairākus miljonus latu pamatkapitālā -, taču izvirzot vairākus nosacījumus: ir jānomaina līdzšinējais kompānijas menedžments, tostarp Bertolts Fliks prezidenta amatā, un, ja lidsabiedrības akcionāru struktūra nemainās, tad ir arī jāgroza statūti un jāmaina akcionāra līgums, lai palielinātu valsts ietekmi kompānijā, un "airBaltic" jāsaglabā Rīga kā sava bāzes lidosta. Septembra sākumā valdība nolēma piedalīties pamatkapitāla palielināšanā.
"airBaltic" lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
