To otrdien pēc "airBaltic" jautājuma izskatīšanas valdības slēgtajā sēdē žurnālistiem atzina Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.
Viņš norādīja, ka valdības sēdes slēgtajā daļā jautājums par "airBaltic" turpmāko nākotni skatīts saistībā ar Lietuvas bankas "Snoras" un tai daļēji piederošās Latvijas Krājbankas problēmām, vērtējot, kā tās varētu ietekmēt "airBaltic" glābšanas plānu. Jautāts, vai valsts varētu par vienu latu atpirkt BAS piederošās "airBaltic" daļas situācijā, ja privātais akcionārs līdz noteiktajam termiņam nenodrošina visu lidsabiedrības glābšanas līgumā paredzēto summu, Matīss izvairīgi noteica, ka tiek vērtēti dažādi varianti, tostarp arī šis.
Viņš pastāstīja, ka saskaņā ar šā gada oktobra sākumā noslēgto akcionāru līgumu valstij un privātajam akcionāram aviokompānijā ir jāiegulda kopumā 109 miljoni latu. Šī summa ir jāieskaita līdz šā gada 15.decembrim, bet 22.decembrī ir paredzēta aviokompānijas akcionāru sapulce, kurā līdztekus citiem jautājumiem paredzēts lemt par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu.
Matīss informēja, ka līdz šim valsts un privātais akcionārs BAS kopumā ir pārskaitījuši "airBaltic" aptuveni 30 miljonus latu, līdz ar to nedaudz vairāk kā divu nedēļu laikā valstij vēl ir jāiegulda lidsabiedrībā 41,6 miljoni latu, bet BAS – 37,7 miljoni latu.
Matīss pauda pārliecību, ka valsts savas saistības pildīs, savukārt par privāto akcionāru drošas pārliecības neesot, ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus ap "Snoras" un "Latvijas Krājbanku", kas ir lielākie "airBaltic" kreditori. Tomēr Matīss uzsvēra, ka viņam neesot nedz informācijas, ka privātais akcionārs varētu nepildīt akcionāru līgumā uzņemtās saistības, nedz ziņu, ka BAS pietiek līdzekļu nepieciešamajam ieguldījumam.
Savukārt valdības konsultanta "airBaltic" glābšanā "Prudentia" pārstāvis Kārlis Krastiņš sacīja, ka situācija lidsabiedrībā šobrīd ir krietni labāka nekā laikā, kad abi aviokompānijas akcionāri mēģināja vienoties par lidsabiedrības glābšanu. Kompānija esot sagatavojusies ziemas sezonai, kad ierasti lidsabiedrības pakalpojumus izmanto mazāk cilvēku, tāpat ir plāni nākamajai vasaras sezonai. Krastiņš optimistiski norādīja, ka konkurentiem, ņemot vērā "airBaltic" ieceres, varētu klāties visai grūti.
Ja valsts izmantos akcionāru līgumā paredzētās tiesības BAS saistību neizpildes gadījumā par vienu latu atpirkt lidsabiedrības daļas, valsts kļūs par lielāko "airBaltic" īpašnieku. Pašlaik BAS pieder 47,2% "airBaltic" daļu, bet valstij – 52,6%. Lidsabiedrībai ir arī daži mazie akcionāri, piemēram, Krievijas uzņēmumam "Transaero Airlines" pieder 0,2% uzņēmuma daļu, bet citiem mazajiem akcionāriem – vien dažas akcijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
