Valsts kontroles pārstāve Līva Ulmane portālam “Delfi” norādīja, ka juridiski valsts protams nezaudē savas akcijas, taču situācija, kad parāds pārsniedz ieguldījumu un kompānijas prasības pret valsti pārsniedz valsts akciju vērtību, nav pieņemama.
Valsts kontroles revīzijā par 2004.gada valsts budžeta izpildi secināts, ka pērn “nav veikta pilnīga valsts budžeta neatmaksāto aizdevumu salīdzināšana ar parādniekiem, kuru kredītu apkalpošanu saskaņā ar 1996.gada līgumiem veic “Parekss Banka” un “Baltijas Tranzītu Banka”.
Ne valsts ārējā parādā 2004.gada pārskatā, ne iekšējā parādā 2004.gada pārskatā nav uzrādīts Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora valsts vārdā parakstītais aizņēmuma līgums ar a/s “Air Baltic Corporation” četru miljonu ASV dolāru apmērā. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas informācija uz šā gada 1.janvāri parāda apjoms bija 6 306 398 ASV dolāri (aptuveni 3,5 miljoni latu), no tiem uzkrātie procenti – 2 306 398 dolāri.
Valstij pieder 46,77%, “Scandinavian Airlines System Denmark-Norway-Sweden” –41,98%.
Saskaņā ar Uzņēmumu reģistru apkalpojušās datu bāzes “Lursoft” datiem valsts kapitāldaļu vērtība “airBaltic” ir 250 071 lati.
VK norāda, ka pastāv risks, ka valsts neuzskaitīja arī citus aizņēmuma līgumus, kurus neparakstīja finanšu ministrs vai viņa pilnvarotā persona.
Satiksmes ministrija informēja, ka tā varēja pārņemt ar sabiedrības dibināšanu un vadību saistītus jautājumus, bet saistības valsts vārdā var uzņemties tikai Finanšu ministrija. Satiksmes ministrija kā “Air Baltic Corporation” kapitāldaļu turētājs vairākkārt ir vērsusies gan Valsts kontrolē, gan Finanšu ministrijā ar lūgumu izvērtēt radušos situāciju un sniegt priekšlikumus tās risinājumam.
Atbilstoši 2000.gada 2.februāra Ministra Kabineta rīkojumam Satiksmes ministrija kļuva par kapitāldaļu turētāju “Air Baltic Corporation”, taču Satiksmes ministrijai nebija tiesiskā pamatojuma pārņemt kā valsts saistības aizņēmumu, par kuru 1996.gada 13. decembrī tika noslēgts aizdevuma līgums starp Privatizācijas aģentūru un “Air Baltic Corporation”.
Privatizācijas aģentūra savukārt norāda, ka 1995.gada 1.augustā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par SIA “Baltic International Airline” valsts kapitāla daļas privatizāciju”, kas paredzēja izveidot jaunu aviosabiedrību ar nosacījumu, ka valsts kapitāla daļa jaundibināmajā statūtsabiedrībā ir ne mazāka par 51%. Satiksmes ministrijai kopīgi ar Privatizācijas aģentūru tika uzdots organizēt jaunas aviosabiedrības izveidošanu. Turklāt MK pilnvaroja satiksmes ministru un PA ģenerāldirektoru parakstīt visus dokumentus, kas saistīti ar minētās aviosabiedrības izveidošanu.
1995.gada 29.augustā starp Latvijas valsti Privatizācijas aģentūras personā un “Swedfund international AB, Investeringsfonden for Ostlandene, Skandinavian Airlines System Denmark-Norway-Sweden” un “Baltic International USA,INC” tika noslēgts kopuzņēmuma līgums jaunas Latvijas lidsabiedrības dibināšanai, kas paredzēja termiņus un kārtību kādā tika veidots un palielināts sabiedrības pamatkapitāls.
1996.gada 24.janvārī tika veikti grozījumi 1995.gada 1.augusta MK rīkojumā, nosakot, ka valsts kapitāla daļas turētāja funkcijas līdz MK attiecīgā rīkojuma pieņemšanai, bet ne agrāk, kā tiks veikta statūtsabiedrības pamatkapitāla pilna samaksa un izdarītas statūtsabiedrības izveidošanas dokumentos paredzētās investīcijas, veic Privatizācijas aģentūra (PA).
1996.gada 13.decembrī noslēgtais Aizdevuma līgums starp PA un SIA “Air Baltic Corporation” par 4 miljonu ASV dolāru piešķiršanu Latvijas valstij paredzēja, ka Latvijas valsts par minēto summu iegādājas jaunemitētās “Air Baltic Corporation” akcijas.
2000.gada 2.februārī MK pieņēma lēmumu, turpmāk par a/s “Air Baltic Corporation” valsts kapitāla daļas turētāju iecelt Satiksmes ministriju. 2000.gada 4.aprīlī PA ir nodevusi a/s “Air Baltic Corporation” akcijas Satiksmes ministrijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
