AM parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis intervijā biznesa žurnālam "Kapitāls" norāda, ka rezultāts varētu būt redzams pēc pieciem līdz septiņiem gadiem.
AM ar EM operatīvi būs jāsalīdzina datubāzes, lai zinātu, ko viena vai otra militāra pasūtījuma gadījumā no ārzemēm mēs varētu piedāvāt no mūsu ražojumiem, skaidro Spolītis.
"Jebkurai aizsardzības, militārai sistēmai, projektam ir jābūt ekonomiski pamatotam, lai tas tālā perspektīvā nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību - lai mēs netērētu vairāk, nekā mēs nopelnām. Otrkārt - lai mēs nodrošinātu arī šo ekonomisko augļu, labumu aizsardzību," skaidro Spolītis, kā piemēru minot hercogu Jēkabu, kurš Kurzemes hercogistē bija uzbūvējis gaterus, tērauda liešanas uzņēmumus, glāžšķūņus, bija nodrošinājis pilsētu attīstību, izveidojis floti, kas bija pat lielāka par tā laika Holandes floti, iegādājies kolonijas Tobago un Gambijā, taču tikai tādēļ, ka nebija investējis līdzekļus aizsardzībā, pēc poļu-zviedru kara viņu vienkārši sagūstīja, atņēma floti, atņēma kolonijas, un viņš palika bešā.
Spolītis uzsver, ka Latvija no tā var gūt lielisku vēsturisku pieredzi, saprotot, kāpēc svarīgi investēt aizsardzībā, neaizmirstot to, ka jebkurai aizsardzības investīcijai jāatmaksājas, un ar starptautisku darījumu palīdzību jānodarbina arī vietējie rūpniecības uzņēmumi.
"Latvija savus bruņotos spēkus būvē joprojām, tādēļ mums nav nedz militārās industrijas, nedz pat tikusi pabeigta pašu bruņoto spēku veidošana," stāsta Spolītis, norādot, ka bruņoto spēku projekts ar kuģu pasūtīšanu "Rīgas kuģu būvētavā" bijis veiksmīgs piemērs. Tāpat AM parlamentārais sekretārs kā piemēru min darījumu, kurā Igaunija no Francijas iegādājās "Mistral" raķetes, savukārt pretī tika iepirkti Igaunijā ražoti pusvadītāji.
Spolītis norāda, ka šādiem darījumiem būtu piemērots "Microtech", "SAF Tehnika", "Baltrotors", "Sidrabe", bezpilota lidmašīnu ražotne Jelgavā "UAV Factory". "Komerccentrs DATI grupa" izstrādās atsevišķus moduļus jauna NATO sauszemes novērošanas projekta vadības programmatūrai.
"Situācija ir tāda, kāda ir: mums ir labi mazie, labi vidējie uzņēmumi, kas, savstarpēji sadarbojoties, varētu piedalīties NATO tenderos. Taču mums īsti nav lielu rūpniecisko uzņēmumu - to vietā vismaz ir lieli pakalpojumu sniedzēji, kā "Lattelecom", uz kuru mēs liekam lielas cerības -, kas varētu sarūpēt pienesumu militāri rūpnieciskajam kompleksam," stāsta Spolītis.
Viņš gan arī norāda, ka Latvijai būtu jāstrādā kopā ar Lietuvu un Igauniju, tā veidojot industriālo bāzi Baltijas militāri rūpnieciskajam kompleksam, kurš kurš būtu pakāpeniski integrēts veiksmīgākajā - Skandināvijas valstu - rūpnieciskajā sistēmā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
