Atbildīgā SM skaidro, ka saskaņā ar pašreizējo kārtību pasažieru iekāpšana autobusā un izkāpšana no tā apdzīvotās vietās, kurās ir izveidota autoosta, obligāti ir veicama autoostā. No pārvadātājiem tiek iekasēta maksa par iebraukšanu autoostas teritorijā, kā arī par citiem autoostas sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp biļešu tirdzniecību. Šie maksājumi tiek uzskaitīti kā pārvadātāja izmaksas. Tās ierēķina, aplēšot un no valsts maka kompensējot sabiedrisko transporta pakalpojumu sniedzējiem radušos zaudējumus.
Līdz ar to pašlaik izveidojusies situācija, ka autoostas faktiski atrodas monopolstāvoklī un pārvadātāju uzņēmumiem nav iespējas izvēlēties lētākus pakalpojumus vai arī atteikties no autoostas pakalpojumu izmantošanas, ja tas nav lietderīgi un pārvadātājam vai valstij rada papildus zaudējumus, valdībā iesniegtajos dokumentos norāda SM.
Ministrija atgādina, ka kopš 2008.gada valsts budžeta konsolidācijas rezultātā sabiedriskā transporta nozarē finansējums ir samazināts par 33,59 miljoniem latu jeb 45,14%. Lai sabalansētu valsts budžetā pieejamo finansējumu ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju faktiskajiem zaudējumiem, ir veikta virkne pasākumu, tostarp, ievērojami samazināts pārvadājumu apjoms - slēgti maršruti un reisi - un pakalpojumu sniedzēju izmaksas. Turpretī autoostu noteiktās cenas pamatā ir saglabājušās iepriekšējo gadu līmenī.
SM šobrīd ir reģistrētas 35 autoostas, bet, piemēram, Vācijā ir tikai viena autoosta, Lietuvā – četras. Par iebraukšanu tajās un autoostas pakalpojumu izmantošanu kopumā gada laikā pārvadātāji tērē aptuveni trīs miljonus latu, kas pēc tam tiek kompensēti no valsts budžeta, norāda ministrija.
SM uzsver, ka lielai daļai autoostu, kas šobrīd darbojas, nav būtiska loma sabiedriskā transporta pasažieru apkalpošanā, to darbība nav balstīta uz komerciāliem principiem, lai piesaistītu klientus, piedāvātu papildus pakalpojumus un saņemtu papildus ienākumus. Šīs autoostas faktiski pastāv tikai uz valsts dotāciju rēķina, uzskata ministrija.
Turklāt daudzos gadījumos reisu atiešanas laikā autoostas ir slēgtas, piemēram, vēlu vakaros vai agri no rīta, tādējādi tās pat nefunkcionē kā autoostas, bet ir vienkārša pieturvieta, taču maksa par iebraukšanu autoostas teritorijā no pārvadātāja tiek iekasēta pilnā apmērā. Tāpat secināts, ka daļā autoostu pārdoto biļešu apjoms, salīdzinot ar autobusā pārdoto biļešu apjomu, ir ļoti neliels.
Līdz ar to autoostu pakalpojumu izmantošana vairumā gadījumu ir neefektīva, papildus zaudējumus nesoša un tā nav attaisnojama arī no sabiedriskā transporta pieejamības nodrošināšanas viedokļa, jo pasažieru apmaiņu šādās vietās ir iespējams veikt labiekārtotās pieturvietās, norāda SM.
Uzklausot ministrijas argumentus, valdība noteica, ka no nākamā gada 1.janvāra reģionālajā starppilsētu un reģionālajā vietējās nozīmes autobusu maršrutā pasažieri varēs iekāpt autobusā un izkāpt no tā autoostā vai autobusu kustības sarakstā norādītajā pieturvietā. Apdzīvotā vietā pieturvietu ārpus autoostas noteiks pasūtītājs pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību, paredzēts noteikumu grozījumos.
Tas SM ieskatā radīs priekšnosacījumus autoostu darbībai konkurences apstākļos, veicot klientu – pārvadātāju un pasažieru – piesaistes pasākumus, piedāvājot klientiem plašāku un pievilcīgāku pakalpojumu klāstu par objektīvākām un pieejamākām cenām.
Šis ir viens no sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju izmaksu ierobežojošiem pasākumiem nolūkā sabalansēt ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītās pārvadātāju izmaksas ar valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. Tas ļaus saglabāt iedzīvotājiem pieejamo sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu vismaz pašreizējā apjomā, norāda SM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
