Apstiprināts 'Laflora' 170 miljonus eiro vērtā vēja parka būvniecības projekts
Foto: Publicitātes attēli

Jelgavas novada un Jelgavas valstspilsētas pašvaldība apstiprinājusi kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma "Laflora" vēja parka būvniecību. Tas ļaus saglabāt 290 esošas, kā arī nodrošināt vismaz 120 jaunas darba vietas. Investīcijas vēja parka un industriālās zonas izveidē sasniegs ap 170 milj. eiro. Elektroenerģijas ražošanu vēja parkā plānots sākt līdz 2025. gadam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Laflora" vēja parka projekts sniegs būtisku pienesumu, lai mazinātu elektroenerģijas cenu valstī, no kā ieguvējs būs katrs Latvijas iedzīvotājs, tādējādi padarot Eiropas zaļo kursu pievilcīgāku, uzsver uzņēmums.

"Laflora" vēja parka būvniecība iecerēta 763 ha lielajā Kaigu kūdras purvā. Paredzētā kopējā jauda ir 90 MW; ik gadu parks spēs saražot elektroenerģijas apjomu, kas pielīdzināms 5% no Latvijas kopējā patēriņa, kā arī palīdzēs ambiciozo klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.

Uzņēmums cer, ka Kaigu purvs tādējādi varēs atdzimt jaunā veidolā, radot ne tikai atjaunīgo energoresursu oāzi, bet arī rekultivējot izstrādātās kūdras ieguves teritorijas un kompensējot uzņēmuma pamatdarbībā radītās emisijas, turpinās ražot kūdras produktus ar pievienoto vērtību ilgtspējīgāk.

Apstiprināts 'Laflora' 170 miljonus eiro vērtā vēja parka būvniecības projekts
Foto: Publicitātes attēli

Kaigu purva industriālā zona tiks papildināta ar siltumnīcu kompleksiem dārzeņu, meža stādu un dekoratīvo kultūru audzēšanai, tādējādi uzsverot Latvijas dārzkopības un mežsaimniecības sektoru iespējas un veicinot kūdras vietējo patēriņu.

Pateicoties sadarbībai ar Jelgavas pilsētu un novadu, industriālā zona varētu kļūt par reģionālas nozīmes uzņēmējdarbības infrastruktūras objektu, piesaistot uzņēmumus ar augstu energopatēriņu ražošanas procesos, ļaujot tiem ražot klimatneitrāli, priekšroku dodot tādām ražotnēm, kas balstītas aprites ekonomikā, nākotni iezīmē projekta virzītājs.

Tiek vērtētas iespējas nākotnē no vēja enerģijas ražot arī atjaunīgo jeb zaļo ūdeņradi, ko pašvaldības varēs izmantot savas infrastruktūras attīstīšanai, tostarp veidojot jaunu industriālo zonu arī bijušajā Jelgavas lidlaukā.

"Šis ir visas Zemgales reģiona nozīmes projekts, kas veicinās reģiona sociāli ekonomisko attīstību, kur nozīmīga vērtība ir cilvēka dzīves kvalitāte un ilgtspējīgas darbavietas. "Laflora" vēja parks un zaļā industriālā zona ir stāsts par atjaunīgās enerģijas ražošanu kā uzņēmuma, reģiona un valsts ilgtspējīgas attīstības pamatu, kopsolī ar tās lietderīgu izmantošanu, ieguldot to pašpatēriņā, pārtikas audzēšanā un nodrošinot gudru enerģijas pielietojumu sinerģijā ar valsts un privātajiem uzņēmumiem," saka "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune pieļauj, ka daudzi investori, uzņēmumi gaida to brīdi, lai "Laflora" aizsāk projektu, cerot uz līdzsadarbību arī savu biznesu attīstīšanā piegulošajās teritorijās.

" Jelgava kā viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā parakstīja Eiropas Savienības Mēru Paktu, kurā apņemšanās ietvēra līdz 2020. gadam samazināt CO2 izmešus par vismaz 20%, tādējādi piesakot "zaļās" enerģijas idejas ieviešanu pilsētas dzīvē. 2020. gadā veiktais monitorings liecina, ka CO2 izmešu daudzums mūsu pilsētā samazinājies par 28 %," informē Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Jelgava siltumapgādē gandrīz pilnībā ir pārgājusi uz zaļo enerģiju, pilsētas apkurei centralizētajā siltumapgādes sistēmā kā kurināmo galvenokārt izmantojot šķeldu, nevis gāzi kā iepriekš.
"Apzināmies, ka arvien vairāk pilsētnieku dzīvē ienāks dabai draudzīgais transports, tāpēc kā vienu no saviem uzdevumiem saskatām ūdeņraža tehnoloģiju attīstību. Līdz ar to "Laflora" vēlme attīstīt vēja parku blakus pilsētai uzskatāma par vēl vienu soli "zaļās" enerģijas idejas attīstīšanā un ceram uz veiksmīgu sadarbību, kas varētu paātrināt investoru piesaisti lidlauka teritorijas attīstībai," komentē Rāviņs.

Interese par projektu ir liela, pašlaik tiek izskatītas sadarbības iespējas ar vairākiem potenciālajiem investoriem, informē Ameriks. "Projekta nacionālo nozīmi apstiprina arī fakts, ka starptautiskais Trīs jūru iniciatīvas Investīciju fonds jau sākotnējās izvērtēšanas stadijā "Laflora" vēja parku atzinis par vienu no Latvijas prioritārajiem projektiem," viņš piebilst.

"Laflora" ir viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, kas ražo kūdras substrātus dārzkopībai, mežsaimniecībai un lauksaimniecībai kopš 1995. gada. Tā apgrozījums 2020. gadā sasniedza 22,2 miljoni eiro, nodokļos pērn nomaksāti 3,4 miljoni eiro.

Fakti par vēja parku:

- Kaigu purvā un robežojošajās meža zemēs plānots izvietot 22 vēja elektrostacijas – 16 no tām izstrādātajos kūdras laukos un sešas pieguļošajā meža masīvā, kas kopumā gadā spētu saražot 300 000 MWh.
- Gada laikā vēja parks nodrošinās 112 000 t CO2 ietaupījumu, salīdzinot ar elektroenerģijas ražošanu dabasgāzes TEC.
- Vēja parka radītais CO2 ietaupījums līdz 2050.gadam sasniegs 2,8 miljonus tonnu CO2.
- Plānotās investīcijas "Laflora" vēja parka izveidē sasniedz 120 miljonus eiro, vēl 50 miljonus eiro paredzēts ieguldīt zaļās industriālās zonas izveidē.
- Elektroenerģijas ražošanu vēja parkā plānots sākt līdz 2025.gadam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.