46% iedzīvotāju uzskata, ka valdībai drīzāk neizdosies, bet 15% - ka ministriem noteikti neizdosies pieņemt valstiski izdevīgāko lēmumu "airBaltic" lietā.
Tikai piektā daļa (22%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir pārliecināti, ka valdība spēs pieņemt valstij izdevīgāko lēmumu par lidsabiedrības tālāko likteni. 3% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka valdībai noteikti izdosies pieņemt, bet 19% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka valdībai drīzāk izdosies pieņemt labāko lēmumu airBaltic lietā.
17% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Aptaujā no 2011.gada 30. augusta līdz 1.septembrim ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujāti 800 ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
"Delfi" jau ziņoja, ka valdība pirms pāris nedēļām lēma glābt maksātspējas grūtībās nonākušo aviokompāniju pie nosacījuma, ja tās pašreizējais menedžments, tostarp kompānijas vadītājs Bertolt Fliks lidsabiedrības prezidenta amatā, tiks nomainīts. Otrdien valdība plāno kārtējo reizi lemt par šo jautājumu, uzklausot piesaistīto konsultantu "Prudentia".
Pamatojoties uz piesaistītā finanšu konsultanta un "airBaltic" padomes locekļu sniegto informāciju, pastāvot pamatotas bažas, ka lidsabiedrības valde Flika personā pieļāvusi nopietnus pārkāpumus finanšu plānošanā un vadībā un radījusi zaudējumus pērn un šajā gadā, iepriekš paziņoja valdība.
Valdība vērtē divus iespējamos "airBaltic" glābšanas scenārijus - pilnu pārņemšanu, valstij nopērkot akcijas no mazākuma akcionāra "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) vai esošās akcionāru struktūras saglabāšanu, abiem akcionāriem kompānijas pamatkapitālā proporcionāli ieguldot 63 miljonus latu.
Otra scenārija gadījumā valsts izvirza papildu nosacījumus - jāgroza statūti, jāmaina akcionāra līgums, lai palielinātu valsts ietekmi kompānijā, kā arī "airBaltic" jāsaglabā Rīga kā sava bāzes lidosta.
Finanšu konsultantam "Prudentia" divu nedēļu laikā ir jāsagatavo konkrētāki priekšlikumi un jārunā ar mazākuma akcionāru par šo valdības atbalstīto piedāvājumu. Kad būs izvēlēts viens no iespējamiem diviem scenārijiem, tad Finanšu ministrijai būs jāvērtē, kur rast tam nepieciešamo naudu.
Neoficiāli zināms, ka BAS savā piedāvājumā valstij par saviem 47,2% "airBaltic" akciju prasot ap 70 miljoniem latu. Piedāvājumā esot iekļauti arī visi "airBaltic" zīmoli, kurus 2009. gadā "airBaltic" par aptuveni 9 miljoniem latu pārdeva BAS.
Taču kopējais valsts ieguldījums, izpērkot visas BAS piederošās lidsabiedrības akcijas, sedzot lidsabiedrības zaudējumus un veicot nepieciešamos ieguldījumus, var sasniegt aptuveni 170 miljonus latu, iepriekš vēstīja "Diena".
"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.
"airBaltic" 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
