Arī SVF iesaka valsts īpašumā atstāt tikai dažus uzņēmumus
Foto: LETA

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) iesaka valdībai valsts īpašumā atstāt tikai dažus būtiskākos uzņēmumus, bet pārējos vai nu privatizēt, vai pārveidot par valsts pārvaldes iestādēm vai nevalstiskajām organizācijām, liecina SVF tehniskās misijas ziņojums, ko otrdien izskatīja valdība.

SVF uzskata, ka Latvijai ir jāpārskata valsts kapitālsabiedrību saraksts, lai mainītu statusu uzņēmumiem, kas veic pilnībā vai daļēji no budžeta finansētas valsts pārvaldes funkcijas, pilda likumdošanā noteiktas funkcijas, ko finansē no īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumiem, vai kas, visticamāk, ilgtermiņā nedarbosies ar peļņu.

SVF norāda, ka no 79 Latvijas valsts kapitālsabiedrībām "ļoti maz patiešām atbilst klasiskajai valsts kapitālsabiedrības definīcijai". "Daudzām no šīm valsts kapitālsabiedrībām, piemēram, slimnīcām, "Latvijas Valsts ceļiem" un Autotransporta direkcijai vajadzētu vienkārši atdot centrālās valdības statusu, jo tās nedarbojas savādāk kā jebkura cita valsts iestāde," teikts fonda ziņojumā.

Savukārt citi valsts uzņēmumi, SVF ekspertu ieskatā, "veic nebūtiskas funkcijas, kuras valdība varētu pamatoti nolemt izbeigt vai samazināt to veikšanā iesaistītos resursus".

Tehniskās misijas eksperti norāda, ka "tajās dažās valsts kapitālsabiedrībās, kas varētu un kurām vajadzētu darboties kā valsts uzņēmumiem, piemēram, pasta un dzelzceļa pakalpojumu sniedzējiem, pašlaik nav pienācīgas pārvaldības struktūras, tās nav pakļautas pietiekami stingriem darbības mērķiem vai aktīvi pārvaldītas, lai palielinātu atdevi no ieguldījumiem, tās aprobežojas tikai ar valdības sabiedriskās politikas mērķiem attiecībā uz šiem uzņēmumiem". "Šķiet, ka valdība galvenokārt ir pievērsusies atbalsta no budžeta līdzekļiem samazināšanai šīm kapitālsabiedrībām," norāda SVF.

Tāpēc tehniskās misijas eksperti ierosina pašreizējās valsts kapitālsabiedrības sadalīt kategorijās, pamatojoties uz to struktūru un misiju. Daļu valsts uzņēmumu SVF ierosina pārveidot par valsts aģentūrām vai valsts iestādēm, vai apvienot ar jau pastāvošajām iestādēm, piemērojot tām centrālās valdības atlīdzības politiku, administratīvās normas un biznesa plānošanas procesu.

Savukārt citām jāsaglabā valsts kapitālsabiedrību statuss, taču jāmaina šo iestāžu pārvaldīšana, nosakot darbības mērķus un uzlabojot efektivitāti, un, ja iespējams, darbiniekiem ir jāpiemēro darba algas ierobežojumi atbilstoši amata kategorijām. Vidējā termiņā subsīdijas, kas pašlaik tiek maksātas šiem uzņēmumiem, ir jāmaksā atbilstoši to darba rezultātiem, ierosina SVF.

Savukārt pārējās jāizslēdz no valsts sektora, privatizējot, slēdzot vai pārveidojot par nevalstiskajām organizācijām.

Privatizācijas process, SVF ieskatā, "attiektos tikai uz dažiem uzņēmumiem, piemēram, Rīgas lidostas pārvaldes uzņēmumu, un tas laika ziņā būtu jāorganizē tā, lai izmantotu labākos tirgus apstākļus".

Savukārt jāslēdz būtu tie valsts uzņēmumi, kas sniedz nebūtiskus pakalpojumus vai nav dzīvotspējīgi kā atsevišķas vienības, vai arī tie, kas konkurē ar privāto sektoru un tādējādi mazina konkurenci.

SVF iesaka pārveidot tādas valsts kapitālsabiedrības kā valsts teātri un bibliotēkas par nevalstiskajām organizācijām, kas ilgtermiņā varētu kļūt par pašfinansētām. Mākslas iestādes varētu turpināt atbalstīt valsts, bet atbalsts būtu jāsniedz nevis ar subsīdijām, bet gan ar dotācijām no budžeta saskaņā ar valdības prioritātēm un kultūras programmu, uzskata fonda eksperti.

SVF arī norāda, ka līdz šim "valsts kapitālsabiedrības ir daudz mazāk iesaistījušās valdības racionalizācijas pasākumos", kaut arī tajās kopā ir nodarbināti 41 222 cilvēki, kas ir divas trešdaļas no visiem centrālajā valdībā nodarbinātajiem 2010. gada martā. Turklāt, kā norāda tehniskās misijas eksperti, "šķiet, ka pašvaldību kapitālsabiedrības ir bijušas pilnībā pasargātas no valdības racionalizācijas pasākumiem".

SVF ziņojumā atzīmēts, ka "informācija par atalgojuma politiku un nodarbinātības līmeni [pašvaldību uzņēmumos] ir ierobežota, kaut arī aptuvenas aplēses liecina, ka šīs kapitālsabiedrības nodarbina aptuveni piekto daļu no visiem valsts sektora darbiniekiem un 2009. gadā saņēma aptuveni 102 900 000 latu finanšu atbalstu no pašvaldību budžetiem". "Praktiski, protams, tās nav tiešā centrālās valdības pakļautībā, lai gan fakts, ka vairākas pašvaldību kapitālsabiedrības saņem subsīdijas no savas pašvaldības, liek domāt, ka tās netieši gūst labumu no ieņēmumu sadales kārtības," norāda SVF.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrijā ir izveidota darba grupa, kas analizē valsts un pašvaldību uzņēmumu iespējamo restrukturizāciju vai nodošanu privatizācijai, jo Latvijas nodomu protokols Eiropas Komisijai paredz līdz 2010. gada beigām iesniegt starptautiskajiem aizdevējiem novērtējumu par daļas valsts un pašvaldību īpašumā esošo uzņēmumu un to filiāļu iespējamu pārstrukturēšanu, pārvēršanu par valsts aģentūrām vai privatizāciju. Darbu pie novērtējuma plānots pabeigt līdz augusta nogalei.

Pašlaik likums liedz privatizēt "Latvenergo", Latvijas pastu, AS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", Latvijas Dzelzceļu, AS "Latvijas gaisa satiksme" un "Latvijas Valsts mežus", kā arī Latvijas Televīziju, Latvijas Radio un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru. Atbildot uz publiskajā telpā izskanējušām ziņām par iespējamu lielo valsts uzņēmumu privatizāciju, premjers Valdis Dombrovskis (JL) vairākkārt uzsvēris, ka neprivatizējamo uzņēmumu sarakstu valdība neplāno mainīt.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form