Medijiem izplatītajā paziņojumā viņš norāda, ka pēdējos gados atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ne reizi nav lūguši palielināt atkritumu apsaimniekošanas maksu - gan energoresursu, gan darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu uzņēmumi ir kompensējuši gan uz peļņas rēķina, gan efektivizējot loģistiku un izmaksas.
"Aizvien palielinot atkritumu izvešanas pakalpojuma efektivitāti - optimizējot maršrutus, ieviešot IT tehnoloģijas, investējot energoefektīvākā transportā un īstenojot citas darbības, uzņēmumi ir spējuši bez maksas palielināšanas nodrošināt pakalpojumu arī pieaugošas inflācijas apstākļos. Taču esošajos apstākļos, kad pakalpojuma nodrošinājuma bāzes izmaksas, piemēram degvielas cena, ir teju dubultojusies, vēl lielāka optimizācija nav iesējama, nesamazinot pakalpojuma apmēru. Lai atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošinājuma nepārtrauktība būtu iespējama arī turpmāk, uzņēmumi spiesti lūgt pakalpojuma maksas celšanu," atzīst Nikolajevs.
Viņš akcentē, ka atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ir spiesti celt maksu par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kas, savukārt, varētu atstāt pozitīvu iespaidu uz atkritumu šķirošanu pieauguma tempu.
"Palielinoties izmaksām par nešķirošanu, aizvien lielāka sabiedrības daļa varētu izvēlēties atkritumu šķirošanu, kas katram ļauj būtiski samazināt savas izmaksas. Dalīti vākta sausā iepakojuma un stikla iepakojuma izvešanu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi nodrošina bez maksas. Bez maksas daudzviet ir nodrošināta arī iespēja atbrīvoties no nevajadzīgā tekstila, bet pašvaldībās, kur nodrošināta arī BIO atkritumu apsaimniekošana, BIO tarifs ir būtiski lētāks nekā maksa par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu," pauž Nikolajevs.
Viņš kā būtisku izceļ faktu, ka tieši cenas sadārdzināšana nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanai ir "instruments", ko gadiem mērķtiecīgi īstenojusi arī valsts, lai palielinātu šķirotu atkritumu īpatsvara palielināšanos un sekmētu valsts nosprausto vides mērķu sasniegšanu. Un tieši izvirzīto valsts vides mērķu sasniegšana, kas tiek regulēta ar likumu, esot bijis iemesls, kādēļ klientiem pēdējos gados ir palielinājusies maksa par atkritumu apsaimniekošanu un tā nekādi netiek ietekmēta no atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu puses.
"Lai stimulētu aizvien lielāku atkritumu šķirošanu katru gadu plānveidīgi tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN) par nešķirotu sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā. Tieši DRN ir galvenais valsts īstenotais instruments atkritumu šķirošanas stimulēšanai - pieaugot izmaksām par nešķirotu atkritumu apsaimniekošanu, aizvien lielāks ir ekonomiskais ieguvums tiem iedzīvotājiem, kas atkritumus šķiro. Un redzam - šīs instruments strādā, šķiroto atkritumu īpatsvars turpina palielināties," uzsver Nikolajevs.
Viņš skaidro, ka atbilstoši likumam, pēdējos gados atkritumu apsaimniekošanas maksa atsevišķos reģionos Latvijā ir paaugstināta, palielinoties atkritumu poligonu tarifam, par nešķirotu sadzīves atkritumu apglabāšanu.
"Taču poligonu izmaksas uzrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un nenosaka uzņēmumi, kas atkritumus izved. Neviens nedz Latvijā, nedz citviet Eiropā nebija prognozējis energoresursu, tostarp degvielas cenu "sprādzienu", kādu esam piedzīvojuši - tas ievērojami ietekmē arī atkritumu apsaimniekošanas nozari," piebilst Nikolajevs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
