Turklāt, kā ziņo raidījums, vairākas joprojām uztur to ražotāji no Krievijas un Baltkrievijas. Vienas sistēmas veidotājs ir Baltkrievijas valsts uzņēmums, kas Krievijai draudzīgos baltkrievu bruņotos spēkus apgādā ar sakaru iekārtām, satelītiem un rācijām.
Uzņēmums "AGAT - vadības sistēmas" dibināts Baltkrievijas padomju republikā 1969. gadā. Šobrīd tas ir meitas uzņēmums valstij piederošai holdingkompānijai "Ģeoinformācijas sistēmas". Holdings ir ietekmīgs - tas nodrošina praktiski visus sakaru rīkus, ko izmanto Baltkrievijas armija - karaspēka pārvaldības un sakaru sistēmas, ierīces izlūkošanai, īpaši aizsargātu skaitļošanas tehniku, radiolokācijas iekārtas un karaspēka kontrolmēraparātus.
Uzņēmums AGAT un tā mātes kompānija nodrošina praktiski visus būtiskos sakarus Baltkrievijā - sākot no auto numurzīmju atpazīšanas iekārtām uz šosejām un autovadītāju un mašīnu reģistrācijas apliecību sistēmu, beidzot ar balsošanas iekārtām Baltkrievijas parlamentā un ierīcēm, kas ļauj nodrošināt ciparu televīzijas signālu.
AGAT direktors ir Genādijs Kazakovs. Kopš augstskolas beigšanas, viņš savu karjeru saistījis ar armijas radio sakaru vienībām. 2005. gadā ar Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko rīkojumu viņš kļuva par Baltkrievijas bruņoto spēku ģenerālštāba pārvaldes priekšnieku un bruņoto spēku sakaru priekšnieku. Tātad, kā secina raidījums, viņš ir bijis galvenā persona, kurš Baltkrievijas armijā atbild par sakariem un komunikācijas iekārtām. Šajā augstajā amatā viņš nostrādāja 12 gadus, bet tagad vada kompāniju AGAT.
13. janvārī Latvijas iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā parādījās rezultāts iepirkumam, ko bija izsludinājis "Latvijas dzelzceļš". Tika iepirkts pakalpojums "Staciju automatizētās vadības sistēmas (SAVS) programmatūras izmaiņu pieprasījumu realizēšana". Iepirkumā uzvarējis Baltkrievijas uzņēmums "AGAT - vadības sistēmas". Kā teikts "Latvijas dzelzceļa" gatavotajā iepirkuma aprakstā - šīs sistēmas nodrošināšanai periodiski nepieciešams veikt "programmatūras izmaiņu pieprasījumus". Vienkārši runājot, programma ik pa laikam jāatjauno. Un tikai Baltkrievijas uzņēmumam esot tiesības atjaunot pašu radīto programmu ("tiesības uz tās ražotās programmatūras izplatīšanu, attīstību, ieviešanu un modernizāciju").
"Nekā Personīga" visu nedēļu šo iepirkumu lūdza komentēt "Latvijas dzelzceļam". Kameras priekšā no uzņēmuma neviens komentārus tā arī sniegt nebija gatavs. Piektdienas pēcpusdienā raidījums saņēmis īsu rakstisku atbildi: ka šo Baltkrievijas valsts militārās rūpniecības kompānijas ražoto sistēmu Latvijas dzelzceļš izmanto jau no 2001.gada. Tā nodrošinot kravas staciju darba organizāciju, tostarp dažādas darbības ar kravas vagoniem. Programmas nepārtraukta darbība uzņēmumam esot vitāli svarīga un tās darbības pārtraukums tiešā veidā ietekmētu darbu stacijā. Programmu uzlabot var tikai šī firma. Uz "Nekā Personīga" jautājumu vai ir vēl citas Baltkrievijā un arī Krievijā ražotas sistēmas, ko "Latvijas dzelzceļš" joprojām izmanto, atbildēt nevarot, jo tas esot komercnoslēpums. Lai arī pirms mēneša iepirkts jauns programmas uzlabojums, "Latvijas dzelzceļš" apgalvo, ka jau divus gadus strādājot pie sistēmas nomaiņas.
Aizsardzības ministrs par šo iepirkumu neesot īpaši satraukts. Baltkrievijā pārsvarā vadošos amatos esot cilvēki uzplečos. Bet Satiksmes ministrs ir izbrīnīts un pārsteigts, savukārt iekšlietu ministrs uzskata, ka te ir jāpieslēdzas mūsu valsts drošības iestādēm.
"Tas nav automātiski negatīvi vērtējams jautājums, bet jebkurā gadījumā visas šāda veida lietas stratēģiskajā infrastruktūrā Latvijā būtu, protams, arī nu kaut vai daļēji, bet tomēr jāizvērtē arī no drošības aspekta, jo mēs zinām, ka kiberdraudi ir ar pieaugošu tendenci jebkurā nozarē, jebkurā jomā. Tā kā es domāju, ka šim jautājumam jābūt zem lupas, bet tas nenozīmē automātiski, ka tas ir kaut kas apdraudošs vai slikts, jo ņemot vērā Baltkrievijas valsts uzbūvi, daudzās vietās ir militārpersonas atbildīgos amatos, kur Latvijā viņi varbūt arī nebūtu," sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/Par).
Bet Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) sacīja: "Neesmu informēts par šādu iepirkumu, līdz ar to neko nevar komentēt. "Latvijas dzelzceļam" ir jāmainās, jāmaina arī informāciju tehnoloģiju sistēmas un es ceru, ka nākotnē mēs varēsim arī šajā uzņēmumā ieviest modernu uzņēmuma aprīkojumu"
Savukārt iekšlietu ministrs (KPV LV) Sandis Ģirģens bija viskategoriskākais. "Viennozīmīgi tas nebūtu pieļaujams. Es noteikti nodošu šo informāciju Valsts drošības dienestam. Es pieļauju domu, ka viņiem vajadzētu būt konkrētai informācijai, bet šeit ir jautājums satiksmes ministram, kādā veidā tika pieļauta šāda veida situācija? Tas nav pieņemami. Nekādā veidā nevērtēju savādāk kā tikai vienīgi nolaidību. Mums ir Nacionālā drošības koncepcija un Nacionālās drošības plāns. Šāda veida situācijas nedrīkstētu notikt Latvijā. Noteikti ir vērts pārbaudīt un pieņemt adekvātus lēmumus," viņš sacīja.
Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošās iestādes CERT.LV atbildība esot sniegt rekomendācijas un atbalstu. Kā par kibertelpu atbildīgā iestāde atbildēja Nekā Personīga, "par informācijas sistēmu risku un apdraudējumu analīzi atbildīgs ir sistēmas īpašnieks" - tātad "Latvijas dzelzceļš".
Arī Satversmes aizsardzības birojs raidījumam skaidro, ka izņēmumi un to iespējamais apdraudējums tiekot atsevišķi vērtēts. SAB varot apstiprināt, ka atsevišķos gadījumos tiek izmantoti informācijas tehnoloģiju produkti vai iekārtas, kuras ir ražotas citās valstīs, balstoties uz risku un apdraudējumu analīzi katrā konkrētajā gadījumā. SAB gan plašāk nepaskaidro, kā vērtē, ka Latvijas dzelzceļš pērk un izmanto Baltkrievijas armijas struktūrās ražotu produktu.
"Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka "Latvijas dzelzceļā" ir vairāki līdzīgi gadījumi, kad joprojām tiek lietotas sistēmas, kas ražotas, piemēram, Krievijā. Un tas esot viens no iemesliem, kāpēc "Latvijas dzelzceļš" netiek iesaistīts "Rail Baltic" projektā - baidoties par iespējamu informācijas noplūdi. Amatpersonas arī ar bažām raugās uz dzelzceļa iesaistīšanu slepenajos krīzes plānos, kas paredz kādu nelaimju vai potenciāla militāra apdraudējuma novēršanu.
""Latvijas dzelzceļā" ir daudz iespēju uzlabojumiem. Tur vēl joprojām darbojas pāri par 400 faksa aparāti un sūta telegrammas no vienas stacijas otrai. Tā ir bijusi organizācija, kur ilgstoši nav investēts tieši modernizācijā. Bet šādu sistēmu pastāvēšana, kas tiek uzturēts no Krievijas un Baltkrievijas puses, vai tas var tikt uzskatīts par tādu zināmā veidā, draudu. Neesmu eksperts par šiem jautājumiem nevarēšu komentēt," sacīja Linkaits.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (ZZS) Māris Kučinskis raidījumam norādīja, ņemot vērā mūsu attiecības ar Baltkrieviju, pati Baltkrievija un tās ražotāji nerada šaubas. "Bet ņemot vērā to, ja tās ir militārās struktūras, un mēs labi zinām, cik viņas tomēr ir saistītas ar Krievijas militārajām struktūrām un kopējās mācības tad, ja man kāds to prasītu, es noteikti neieteiktu šobrīd darboties. Bet padziļināti šo jautājumu ir jāizvērtē arī mūsu kompetentajām struktūrām," sacīja politiķis.
Eksprezidents Valdis Zatlers atgādina par Baltkrievijas un Krievijas armiju ciešo sadarbību. Pēdējos gados abu šo valstu teritorijās arī tiešā Latvijas robežu tuvumā notikušas un turpina notikt grandiozas militārās mācības. Arī manevri ZAPAD, kuru taktiskie uzdevumi bijuši Baltijas valstu noslēgšana no ārpasaules kā arī iespējami uzbrukumu manevri, izmantojot gan desantu no gaisa, kara kuģus un zemūdenes, raķešu sistēmas un pat ar tankiem un bruņu tehniku mācoties forsēt upes.
"Bet, ja "x stunda" iestājas un mums ir sakaru nodrošinātājs no Krievijas un Baltkrievijas - jautājumus, ko tas nozīmē? Tas nozīmē papildus risku, tas ir viss, ko tas nozīmē. Papildus risku un tā izvērtēšanai varētu būt pārāk augsta cena, tieši tāpēc arī vēl vairāk ir jābūt uzmanīgiem," piebilda bijušais premjers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
