BAS: apmaksas gadījumā jaunemitētās 'airBaltic' akcijas, visticamāk, 'atkal tiktu brutāli atņemtas'
Foto: LETA

Gadījumā, ja nacionālās aviokompānijas "airBaltic" mazākuma akcionārs SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) apmaksātu jaunemitētās lidsabiedrības akcijas, tās, visticamāk, "atkal tiktu brutāli atņemtas", par ieganstu izmantojot Latvijas Krājbankas noteiktos ierobežojumus uzņēmuma naudas pārskaitījumiem, paziņojumā masu medijiem pauž BAS valdes locekle Inga Piterniece.

Viņa norāda, ka pēdējās dienās plašsaziņas līdzekļos tiek ziņots, ka Valsts kase aizdos lidsabiedrībai 25 miljonus latu, jo nav veiksmīgi beigusies pieteiktā "airBaltic" akciju emisija. "Vienlaikus paziņojuma autors, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs [Anrijs Matīss], vaino BAS, kura neesot nodrošinājusi finansējuma daļu vairāk kā 40 miljonu latu apmērā. BAS pauž neizpratni un nožēlu par šādu lietu traktējumu," klāsta Piterniece.

Viņa informē, ka finansiālajās problēmās nonākusī Latvijas Krājbanka (Krājbanka) pērn 30.novembrī pārņēma valdījumā BAS debitoru parādus un noteica, ka jebkādi maksājumi, ko veic BAS, ir jāizdara tikai un vienīgi uz Krājbankas norādīto kontu. "Tas ir labi zināms gan SM, gan "airBaltic". Līdz ar to, pat pie labākās gribas, BAS nevar ieskaitīt jebkādus līdzekļus ne "airBaltic", ne citos kontos," norāda Piterniece.

Vienlaikus viņa pauž – lai arī "airBaltic" akcijas, kuras BAS bija ieķīlājis Krājbankā un kuras banka par nominālvērtību pārdeva SM, ir "nelikumīgi atņemtas", tā nevar nepildīt bankas uzliktos ierobežojumus arī attiecībā uz jaunu akciju iegādi un to apmaksu. "Visbeidzot, ņemot vērā līdzšinējo Krājbankas un SM rīcību, visticamāk, tiklīdz BAS, neievērojot Krājbankas aizliegumus, būtu apmaksājis "airBaltic" jaunās emisijas akcijas, tās tiktu atkal brutāli atņemtas," uzskata Piterniece.

Viņa aicina nevainot BAS situācijā, ka "airBaltic" ir spiesta ņemt papildu aizdevumu Valsts kasē. "Acīmredzot, tirgus nav gatavs finansēt "airBaltic", neskatoties uz 99,9% kapitāla piederību Latvijas valstij. Atgādinām arī, ka līdzīgi savulaik rīkojās patreizējā "airBaltic" prezidenta Martina Gausa vadītā Ungārijas aviokompānija "Malev", kurai pēc tam Eiropas Komisija pieprasīja atmaksāt valsts sniegto finanšu atbalstu un kura šobrīd jau ir bankrotējusi," akcentē BAS valdes locekle.

Viņa piebilst: "airBaltic" ir vajadzīgs privātais investors. Tādēļ iespējami ātri ir jānovērš visas neskaidrības ap "airBaltic", "kamēr vēl ir kaut mazākā investoru interese par "airBaltic"". "Un tādēļ arī visai SM sniegtajai informācijai ir jābūt patiesai, nevis sagrozītai sev tīkamā veidā," norāda Piterniece.

Jau vēstīts, ka aviokompānijas akcionāri pērn oktobrī vienojās palielināt "airBaltic" pamatkapitālu par 106 miljoniem latu. Valsts kompānijā proporcionāli tās īpašumā esošo akciju skaitam ieguldīja aptuveni 57 miljonus latu, bet privātajam akcionāram BAS bija jāiegulda aptuveni 47 miljoni latu, no kuriem ieguldīta mazāk nekā puse naudas.

Valsts SM novembra beigās, izmantojot pirmpirkuma tiesības, iegādājās Krājbankā BAS ieķīlātās 47,2% lidsabiedrības "airBaltic" akcijas par nominālvērtību 224 453 lati. BAS bija iespēja atjaunot savu līdzdalību aviokompānijā līdz 47,2%, ja tā noteiktajā laikā samaksātu oktobra sākumā solītos aptuveni 47 miljonus latu lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai. Taču BAS to līdz noteiktajam termiņam šā gada 27.janvārim neizdarīja. Tāpēc tika izsludināta pieteikšanās uz šiem 47 miljoniem jaunemitēto akciju, kas katra ir ar nominālvērtību viens lats. Arī neviens cits šīm iepriekš BAS paredzētajām akcijām nepieteicās.

Ņemot vērā, ka bijušais lielākais lidsabiedrības "airBaltic" privātais akcionārs BAS nenodrošināja visu iepriekš solīto ieguldījumu aviokompānijas attīstībai, lidsabiedrība plāno izmantot iespēju lūgt Valsts kasei 25 miljonu latu valsts aizdevumu. Šāda iespēja ir paredzēta pērn oktobra sākumā panāktajā vienošanā situācijā, ja BAS nepilda savas saistības. Šī 25 miljonu latu aizdevuma ņemšanai atkārtots valdības lēmums nav nepieciešams.

"Šobrīd jau tiek gatavoti dokumenti [aizdevuma lūgšanai]," iepriekš portālam "Delfi" sacīja SM valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, piebilstot, ka šī papildu nauda ir nepieciešama kompānijas attīstībai.

Jau ziņots, ka "airBaltic" dibināta 1995.gadā un šobrīd tā gandrīz pilnībā pieder valstij. Savukārt BAS, kam līdz Krājbankas kraham piederēja 47,2% lidsabiedrības akciju, vienādās daļās pieder iepriekšējam ilggadējam "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited". Par ārzonas kompānijas patiesā labuma guvēju pieteicās Krievijas investors Andrejs Rudeško, lai gan maksātnespējīgās Lietuvas bankas "Snoras" un Latvijas Krājbankas līdzīpašnieks Krievijas baņķieris Vladimirs Antonovs vēlāk izteicās, ka Rudeško pārstāvot viņa intereses "airBaltic".

Tags

airBaltic Anrijs Matīss Inga Piterniece Latvijas Krājbanka Satiksmes ministrija Valsts kase Vladimirs Antonovs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form