BAS piedāvā valstij pirkt 'airBaltic' akcijas par mazāku summu – aptuveni 70 miljoniem latu 

(112)

Authors

www.DELFI.lv

Article Actions

BAS piedāvā valstij pirkt 'airBaltic' akcijas par mazāku summu – aptuveni 70 miljoniem latu
Foto: LETA

Nacionālās aviokompānijas "airBaltic" mazākuma akcionārs SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) Satiksmes ministrijā (SM) iesniegtajā lidsabiedrības akciju pārdošanas piedāvājumā prasa mazākumu summu par piektdien izskanējušo 91 miljonu latu. Portāla "Delfi" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka BAS par savām lidsabiedrības akcijām prasot nedaudz vairāk kā 70 miljonus latu.

Laikraksts "Neatkarīgā" piektdien, atsaucoties uz BAS pārstāvja Jura Pētersona sacīto, vēstīja, ka valsts BAS piederošās "airBaltic" akcijas varētu pārpirkt par 130 miljoniem eiro jeb 91 miljonu latu. "Ar šādu summu valstij būtu jārēķinās, izpērkot privāto akcionāru no kompānijas. Uzsveram, ka pārdošanas situācijā BAS vēlas saņemt atlīdzību par veiktajiem finanšu ieguldījumiem lidsabiedrībā to nominālvērtībā," laikrakstam sacījis Pētersons.

SM valsts sekretārs Anrijs Matīss portālam "Delfi" sacīja, ka ministrijā saņemtajā BAS piedāvājumā aviokompānijas akciju pārdošanai figurējot cita – mazāka summa par piektdien publiskajā telpā pavīdējušo 91 miljonu latu. "Nezinu, no kurienes tāds cipars ir izrakts, bet piedāvājumā ir cita summa," noteica Matīss.

Viņš norādīja: "airBaltic" jautājumam ir konfidencialitātes statuss, tāpēc SM nav tiesīga izpaust BAS prasīto summu. Ministrijas valsts sekretārs vien atklāja, ka BAS prasītā summa ir mazāka par 91 miljonu latu, bet lielāka par 50 miljoniem latu. "Tā summa ir starp 91 miljonu latu un 50 miljoniem latu. Vairāk neko nevaru teikt," noteica Matīss.

Portāla "Delfi" rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka BAS savas aviokompānijas akcijas piedāvā pārdot par nedaudz vairāk kā 70 miljoniem latu. Tā ir summa, ko BAS prasot par saviem ieguldījumiem kompānijā. Tiesa, ja valsts piekristu samaksāt šādu summu par BAS piederošajām "airBaltic" akcijām, tad tas nebūt nenozīmētu, ka tas būtu vienīgais ieguldījums sabiedrībā. Vēl aptuveni tikpat naudas vajadzētu ieguldīt maksātspējas grūtībās nonākušas aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanai.

Savukārt SM valsts sekretārs sacīja, ka ministrija, vērtējot BAS izteikto piedāvājumu, ņems vērā to summu, kas ir šajā dokumentā. Patlaban ne tikai SM, bet arī piesaistītais finanšu konsultants "Prudentia" vērtējot BAS prasītās summas pamatotību un adekvātumu. Ar šo vērtējumu atbildīgie nevilcināsies, un tas valdībā tikšot iesniegts nedēļas - divu nedēļu laikā, piebilda Matīss.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece Baiba Bāne portālam "Delfi" savukārt norādīja, ka ieguldījumi pamatkapitālā kapitālsabiedrībā, kas strādā ar zaudējumiem, saskaņā ar ES metodoloģiju, palielinātu budžeta deficītu. Šobrīd gan FM nav informācijas, kādi varētu būt ieguldījumu apjomi, kādos termiņos tie varētu būs, attiecīgi precīzi prognozēt ietekmi uz budžetu pagaidām nevar.

Iespējams, arī akciju izpirkšana varētu palielināt deficītu. Bāne norādīja, ka aprēķinu metodoloģija šādā gadījumā ir sarežģīta, taču ir jāapzinās, ka jebkuriem budžeta izdevumiem pretim jābūt ieņēmumiem, un šobrīd budžetā nav plānota palīdzība lidsabiedrībai. "Tas ir politisks lēmums," norādīja FM pārstāve, atzīstot, ka FM iespējamo rīcību varēs izvērtēt, kad būs precīzi dati no SM.

Jau ziņots, ka valdība otrdien pēc aptuveni trīs stundu ilgām diskusijām slēgtajā sēdē nolēma glābt maksātspējas problēmās nonākušo nacionālo lidsabiedrību "airBaltic", vai nu pilnībā pārņemot kompāniju valsts rokās vai ieguldot vairākus miljonus latu pamatkapitālā. Priekšlikumus konkrētai rīcībai valdība no finanšu konsultanta sagaida divu nedēļu laikā, taču jau tagad zināms, ka pašreizējo "airBaltic" prezidentu Bertoltu Fliku valdība nevēlas redzēt aviokompānijas vadītāja krēslā.

Finanšu konsultantam "Prudentia" divu nedēļu laikā ir jāsagatavo konkrētāki priekšlikumi un jārunā ar mazākuma akcionāru par šo valdības atbalstīto piedāvājumu. Kad būs izvēlēts viens no iespējamiem diviem scenārijiem, tad Finanšu ministrijai būs jāvērtē, kur rast tam nepieciešamo naudu.

Tikmēr BAS "airBaltic" valdei šonedēļ iesniedza paziņojumu par tam piederošo aviokompānijas akciju pārdošanu. Šāds aviokompānijas mazākuma akcionāra BAS solis ļauj valstij izmantot savas pirmpirkuma tiesības, norādīja BAS pārstāvji. BAS paziņoja par visa sava finanšu ieguldījuma pārdošanu, pārdošanas gadījumā atstājot lidsabiedrību pilnībā.

BAS norādījis, ka pārdošanas situācijā vēlas saņemt atlīdzību par mazākuma akcionāra veiktajiem finanšu ieguldījumiem lidsabiedrībā to nominālvērtībā. "airBaltic" valde Flika personā uzsvēra, ka privātā akcionāra veiktie ieguldījumi ir reāli un auditoru vairākkārt pārbaudīti.

Pagājušajā otrdienā "airBaltic" padome atbalstīja lēmumu steidzami palielināt aviokompānijas pamatkapitālu par 63 679 065 latiem. No tiem par 30 miljonu latu kapitālu piedāvāts palielināt, konvertējot valsts AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" un BAS īpašumā esošās lidsabiedrības obligācijas. Savukārt pārējā daļa būtu apmaksa naudā.

Pēc SM iepriekš teiktā, finansiālā situācija "airBaltic" ir nopietna. Akcionāru saņemtais aviokompānijas neauditētais 2010.gada pārskats liecina, ka "airBaltic" zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu. Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai esot pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām.

"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.

"airBaltic" 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Baltijas Aviācijas Sistēmas
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Reklāmraksti

Reklāmraksti

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.