Bērziņš sarunā ar Barrozu pauž neapmierinātību ar Latvijai piedāvāto zemo kohēzijas atbalstu un maksājumiem zemniekiem

Valsts prezidents ar EK prezidentu trešdien tikās darba pusdienās un ar Ekonomikas un monetāro lietu komisāru divpusējā sarunā. Abās tikšanās reizēs pārrunāts EK piedāvājums ES daudzgadu finanšu ietvaram un Latvijai svarīgākās prioritātes.

Valsts prezidents uzsvēra Latvijai būtiskos lauksaimniecības politikas un platību tiešmaksājumu, kā arī Kohēzijas fonda līdzekļu iespējamā samazinājuma jautājumus, ko Latvijas puse neatbalsta un uzskata par nevienlīdzīgiem un nepamatotiem. Pēc abām sarunām, atbildot uz preses konferencē uzdotajiem jautājumiem, Andris Bērziņš teica: "Vienojāmies, ka nākotnes sadarbībā ar EK prezidentu meklēsim vienošanos un konstruktīvus problēmu risinājumus, nevis strupceļu, kas neapmierina nevienu no pusēm."

Runājot par ES kohēzijas fonda līdzekļiem, Valsts prezidents uzsvēra, ka to apjoms ir izšķirošs faktors Latvijas tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai.

"Neskatoties uz ekonomiskās krīzes izraisītajām grūtībām, Latvija ir sekmīgi apguvusi mums pieejamos finanšu instrumentus, kas ir pildījuši ekonomiku sildošu lomu lejupslīdes apstākļos. Tādēļ Latvijai ir svarīgi, lai arī nākamajā finanšu plānošanas periodā Kohēzijas fonda līdzekļi būtu pieejami pietiekamā apmērā un tiktu izmantoti, lai samazinātu dzīves līmeņa atšķirības starp dažādiem ES reģioniem," teica Bērziņš.

Valsts prezidents arī uzsvēris, ka Latvijai šo iemeslu dēļ nav pieņemama šo līdzekļu ierobežošana no pašreizējiem 3,8% līdz 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt Barrozu uzsvēris nepieciešamību ES fondus ne tikai sekmīgi apgūt un ievērot finanšu disciplīnu šo ES fondu izlietojumā, bet arī uzmanīgi vērtēt ES fondu izlietojuma ietekmi uz valsts ekonomiku, lai veicinātu tās konkurētspēju un izaugsmi.

Uzsākot sarunu par ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma nosacījumiem no 2014. gada, Valsts prezidents iesniedza EK prezidentam trešdien piketa laikā sastapto Baltijas valstu lauksaimnieku kopīgo deklarāciju par nepieciešamību tuvināt Baltijai paredzēto finansējumu vidējam Eiropas līmenim.

"Lai veiksmīgi sacenstos ar citu ES valstu ražotajiem pārtikas produktiem ne tikai Eiropā, bet arī Latvijas tirgū, nepieciešams izlīdzināt subsīdijas, ko ES Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros saņem dažādu valstu zemnieki," norādīja Valsts prezidents un uzsvēra, ka tas ir īpaši būtiski, lai radītu darbavietas un izaugsmi Latvijas laukos, tādējādi mazinot iedzīvotāju aizplūšanu, kas atstāj negatīvas sekas gan Latvijas ekonomikā, gan arī demogrāfiskajā situācijā.

"Delfi" jau vēstīja, ka Latvijas prioritātes sarunās par ES nākamo daudzgadu budžetu ir finansējums kohēzijas politikai un lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšana.

EK piedāvā 2014.-2020.gadā palielināt Latvijas lauksaimnieku tiešo maksājumu "aploksnes" griestus no 146 miljoniem eiro uz 218 miljoniem eiro gadā. Līdz ar to saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem atbalsts par vienu hektāru Latvijā pieaugtu no 95 eiro (67 latiem) līdz 141 eiro (99 latiem). Šo pieaugumu finansēs valstis, kas pašlaik saņem vairāk nekā 90% ES vidējo maksājumu.

Zemnieki gan norāda, ka arī pēc šī pieauguma lauksaimnieki Latvijā ES platības maksājumos saņemtu vismazāko summu starp 27 valstīm. Lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka tiešie maksājumi nākamajā ES budžeta periodā starp ES valstīm ir jāizlīdzina daudz krasāk, nekā to paredz EK piedāvājums.

Savukārt EK pagājušajā ceturtdienā publicētie ES Kohēzijas politikas regulu priekšlikumi 2014.-2020.gadam paredz finansējumu Latvijai samazināt par apmēram vienu miljardu eiro (700 miljoniem latu), liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini.

Latvija nākamajā ES budžeta periodā kohēzijai jeb atpalikušo reģionu attīstībai ES fondos - Eiropas Sociālajā fondā (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF), Kohēzijas fondā (KF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda investīciju daļā - saņems par miljardu eiro mazāk nekā pašreizējā 2007.-2013.gada pariodā, ja tiks atbalstīts EK piedāvājums samazināt finansējuma "griestus" no pašreizējiem 3,8% līdz 2,5% no vidējā prognozētā valsts iekšzemes kopprodukta septiņos gados.