Foto: LETA
Bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada uzticēs Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), bet maksas programmu izplatītāju plāno izvēlēties konkursā, paredz pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē atbalstītā koncepcija virszemes ciparu televīzijas apraidei no 2014.gada.

Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktoravietniece Dace Bankoviča informēja, ka SM ir sagatavojusi četrusmodeļus virszemes ciparu televīzijas apraidei no 2014.gada, tačuaicina atbalstīt otro modeli, kas paredz uzticēt LVRTC no 2014.gadanodrošināt bez maksas pieejamo programmu un reģionālo programmuizplatīšanu, kā arī paredz, ka ierobežotas piekļuves pakalpojumanodrošināšanai konkursa kārtībā tiek noteikts viens komersants.

Bankoviča uzsvēra, ka saskaņā ar šo risinājumu tiek saglabātsprincips, ka zemes ciparu televīzijas vienā tīklā ir iekļautasnacionālās televīzijas programmas – gan nacionālās sabiedriskās,gan nacionālās komerciālās televīzijas programmas –, kas Latvijasiedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas. "Šajā tīklā būtu iekļaujamasarī reģionālās televīzijas programmas, kā arī jāparedz frekvenčuspektra resurss sabiedriskā un citu nacionālo elektroniskoplašsaziņas līdzekļu programmu tehnoloģiskai attīstībai," sacīja SMpārstāve un norādīja, ka līdz ar to LVRTC pilnībā nodrošinātusabiedrisko un citu bezmaksas programmu nepastarpinātuizplatīšanu.

Viņa arī paskaidroja, ka tas būtībā uzskatāms par valstsdeleģējumu, proti, LVRTC pienākums ir veikt sabiedriskā unnacionālo komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmuraidīšanu, tieši sadarbojoties ar elektronisko plašsaziņaslīdzekli. "Savukārt valsts nodrošina finansējumu televīzijām,piemēram, nodrošinot iespēju ne tikai sabiedriskajai televīzijai,bet arī nacionālajām komerciālajām televīzijām konkursa kārtībāpretendēt uz sabiedrisko pasūtījumu, un tādējādi daļu no gūtajiemieņēmumiem televīzijas var izmantot maksājumu veikšanai LVRTC parbezmaksas televīzijas programmu raidīšanu izplatīšanastīklā," klāstīja Bankoviča, taču uzsvēra, ka arī šajā variantābūtu jānodrošina, lai televīzijām būtu vēlme saglabāt nacionāloelektronisko statusu.

Vienlaikus viņa atzina, ka pašlaik SM vēl nav saskaņojusiatsevišķus finansēšanas jautājumus ar Finanšu ministriju, joministrijas uzskata, ka par tiem varēs lemt, tikai izstrādājotkārtējā gada valsts budžetu.

Bet SM valsts sekretārs Anrijs Matīss norādīja, ka otrā modeļaieviešana veicinātu izmaksu samazināšanos par vairākām reizēm.

Savukārt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomespārstāvis Ivars Zviedris aicināja jautājumu par to, cik komersantunodrošinās maksas programmu apraidi, atstāt atvērtu, paskaidrojot,ka dažās Eiropas valstīs tikai viena komersanta izvēle navattaisnojusies. "Tāpēc ir jāizvērtē citu valstu pieredze, pirms tonolemjam," piebilda Zviedris.

Arī Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) vadītājs PēterisŠmidre atbalstīja SM piedāvāto modeli, taču minēja, ka tas vēl irjāpārrunā ar nozares dalībniekiem, lai veiktu precizējumus.

Ministri SM piedāvāto koncepciju atbalstīja, taču uzdeva to vēlpārrunāt ar nozares pārstāvjiem.

Jau ziņots, ka par programmas apraidi televīzijām ir jāmaksāzemes televīzijas operatoram "Lattelecom" apmēram 650 tūkstošilatu, kas jāiegūst no vienīgā ieņēmumu avota – maksas par reklāmu.Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka ekonomisku apsvērumu dēļradušies riski TV3 un LNT turpmākajai darbībai nacionālāsraidorganizācijas statusā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!