Salīdzinot 2019. gada un 2020. gada laika periodus no 12.03. līdz 07.04. gan saņemto iesniegumu skaita, gan struktūras ziņā ir vērojamas izmaiņas, kas saistītas ar pašreizējo stāvokli, tādējādi arī ar patērētāju un uzņēmēju problēmjomām, portālu "Delfi" informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
Vienlaikus PTAC atzīst, ka visātrāk problēmjomas izkristalizējas tieši konsultāciju skaitā un struktūrā, jo tiklīdz patērētājiem rodas kādā sektorā problēmas, PTAC uzreiz saņem zvanus un e-pastus ar lūgumu sniegt padomu, tikai pēc kāda laika rakstiskus un oficiālus iesniegumus.
Salīdzinot PTAC konsultāciju skaitu, 2020. gadā šajā laika posmā sniegtas 3776 konsultācijas, bet 2019. gadā 2536. Tātad šogad sniegts par 1200 konsultācijām vairāk, sūdzības jeb iesniegumi – 2020. gadā – 128, 2019 – 137. iesniegumi. Līdz ar to secināms, ka ārkārtējās situācijas problēmas pašlaik atspoguļojas tieši konsultāciju intensitātē.
Konsultāciju tematika atspoguļo tās jomas, kuras krīze skārusi visvairāk gan no patērētāju viedokļa, gan arī šīs jomas uzņēmumus. Pašreiz ir kritiska situācija – tūrisma nozarē, aviopakalpojumos, nenotikušo pasākumu jomā, sporta un izklaides pasākumos. Ņemot vērā to, ka liela daļa uzņēmumu cenšas savu tirdzniecību veikt ar interneta starpniecību, ir pieaudzis konsultāciju skaits par problēmām, kas saistīti ar to. Tāpat ir liela daļa sniegto konsultāciju, kas saistītas ar patērētāju sociālā un finanšu stāvokļa pasliktināšanos – konsultācijas par kreditēšanu, parādu piedziņu, komunālo pakalpojumu apmaksu u.c. Sūdzības jeb oficiālos iesniegumus PTAC pārsvarā saņem par tūrisma kompleksajiem pakalpojumiem, aviopārvadājumiem, atceltiem sporta un izklaides pakalpojumiem.
Pašlaik, kamēr ir ārkārtas stāvoklis, PTAC bieži vien aicina patērētājus nogaidīt, tomēr iestāde saredz, ka pēc krīzes daudzās jomās gan patērētāji, gan komersanti būs neapskaužamā situācijā.
PTAC konsultāciju statistika 2020. gadā (12.03.-07.04.):
1.Tūrisma pakalpojumi – 620 konsultācijas;
2. Avio pakalpojumi – 246 konsultācijas;
3. Izklaides, sporta un atpūtas pakalpojumi – 196 konsultācijas;
4. Parādu piedziņa – 88 konsultācijas;
5. Kreditēšana, patēriņa kredīti – 67 konsultācijas;
6. Apsaimniekošanas/pārvaldīšanas pakalpojumi – 59 konsultācijas;
7. Autostāvvietu pakalpojumi – 55 konsultācijas;
8. Elektroniskie sakari – 54 konsultācijas;
9. Apdrošināšanas pakalpojumi – 44 konsultācijas;
10. Izglītība, kursi, semināri – 36 konsultācijas;
11. Viesnīcu pakalpojumi, izmitināšana – 28 konsultācijas.
Jau vēstīts, ka Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA) sakarā ar Covid-19 izplatīšanos izteica aicinājumu ceļotājiem, tūrisma operatoriem un Latvijas valdībai. Spēkā esošie normatīvie akti uzliek atbildību par komplekso tūrisma pakalpojumu līgumu neizpildi tūrisma operatoriem. Tā ir liela atbildība un esošajos apstākļos var izrādīties nepanesama pat lielākajiem nozares uzņēmumiem. Tādēļ tūrisma operatoriem ir pamats cerēt uz ceļotāju izpratni un atbalstu šajā smagajā situācijā. Tomēr arī tūrisma operatoriem jāapzinās, ka ārkārtas apstākļi neatbrīvo viņus no saistību pret ceļotājiem izpildes pilnībā, bet tikai dod attaisnojumu atlikt saistību izpildi uz vēlāku laiku. Ne tikai tūrisma operatori cer uz klientu izpratni un godaprātu, bet arī ceļotāji gaida no tūrisma operatoriem tādu pašu attieksmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
