Būvnieki vienojas par nepieciešamību iespējami drīz noslēgt ģenerālvienošanos
Foto: LETA

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) otrdien, 27. martā, ar būvniecības nozares darba devēju organizācijām un arodbiedrībām vienojusies par konceptuālu atbalstu ģenerālvienošanās noslēgšanai, ar kuru iecerēts noteikt visai būvniecības nozarei saistošu minimālo atalgojumu, portālu "Delfi" informēja LBP preses pārstāve Anete Ugaine.

Līdz ar to, kā skaidro Ugaine, tagad strauja rīcība sagaidāma no valsts puses, lemjot par jaunu virsstundu apmaksas kārtību un nodokļu atvieglojumiem tiem būvniecības uzņēmumiem, kuri pievienosies koplīguma noslēgšanai.

"Ar šīs dienas tikšanos ģenerālvienošanās par minimālo atalgojumu būvniecības nozarē ir ieguvusi daudz reālākas aprises. Pēc intensīvām sarunām gan ar būvniecības uzņēmumiem, gan ar tos pārstāvošajām organizācijām un arodbiedrībām esam pārliecinājušies par ievērojamu atbalstu mūsu virzītajai iniciatīvai. Tagad ceram, ka būvniecības nozares centienus sakārtoties un pašai tikt galā ar samilzušām problēmām sadzirdēs arī valdība. Par to jau gana daudz esam diskutējuši – pienācis laiks reālai rīcībai!" pēc tikšanās pauda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Tālākie soļi darba devēju un arodbiedrību sarunās paredz salāgot viedokļus par atsevišķiem punktiem ģenerālvienošanās saturā, tostarp summētā darba laika uzskaites perioda apmēra noteikšanu, kā arī papildu bonusiem darbiniekiem, kuriem ir profesionāla kvalifikācija. Paralēli turpināsies gada sākumā uzsāktās sarunas ar būvniecības uzņēmumiem par ģenerālvienošanās parakstīšanu, kā arī darbs ar likumdevēju par virsstundu apmaksas kārtību un uzņēmējus motivējošiem instrumentiem. Liela daļa LBP aptaujāto uzņēmumu izrāda gatavību ģenerāvienošanos parakstīt, vienlaikus sagaidot valsts pretimnākšanu, piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumu veidā, stāsta Ugaine.

Savukārt Latvijas Celtnieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Servuts uzsver, ka vienošanās par augstāku minimālo darba algu liecina par attieksmes maiņu būvniecības nozarē.

"Tādējādi būtiski samazinot algu dempinga "šķēri", nozare skaidri novelk sarkano līniju, zem kuras apņemas nenoslīdēt! Šis solis parāda, ka būvniecībā nodarbinātie ir vērtība, kurus atbilstoši ir jāatalgo. Piemaksa par iegūtu profesionālo kvalifikāciju dos stimulu šobrīd nozarē strādājošajiem ārpus formālās izglītības ceļā apliecināt savu kvalifikāciju un dos pozitīvu signālu jauniešiem iesaistīties nozarē. LCA ieskatā šī ir drosmīga nozares rīcība, ko tā veic savstarpēji sadarbojoties darba devējiem un arodbiedrībai, tādējādi parādot savu gatavību patstāvīgai izaugsmei," sacīja Servuts.

Bet Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns vēršu uzmanību, ka šobrīd būvniecības nozarē darba devēji un arodbiedrības parāda iniciatīvu, kādā veidā nozare pati var vienoties par labākiem nosacījumiem darba devējiem un darba ņēmējiem: "Ģenerālvienošanās noslēgšana nozīmēs darba samaksas un sociālo garantiju paaugstināšanu darbiniekiem, kā arī uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu uz ēnu ekonomikas samazināšanās rēķina. Ar ģenerālvienošanos mēs varam risināt ne tikai nozares jautājumus, bet arī valsts, pašvaldību un sociālā budžeta pieaugumu. Būvniecības nozare Latvijā iet tajā pašā virzienā, kurā ir strādājušas arodbiedrības un darba devēji Skandināvijā un Rietumeiropā."

Sarunās par ģenerālvienošanās saturu un tālāko virzību piedalās darba devēju organizāciju Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Latvijas Būvnieku asociācijas, biedrības "Latvijas ceļu būvētājs", Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku Asociācijas, kā arī arodbiedrību Latvijas Celtnieku arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Ģenerālvienošanās par minimālo atalgojumu ir koplīgums starp darba devējiem un darba ņēmējus pārstāvošajām organizācijām, kas iegūst obligātu raksturu un attiecas uz visiem nozarē nodarbinātajiem, ja to noslēdz vismaz 50% no nozares kopējā apgrozījuma veidojošajiem uzņēmumiem. Līdz ar to darba devējam ir pienākums maksāt darbiniekam atalgojumu, kas nav mazāks par attiecīgai profesijai ar ģenerālvienošanos noteikto atalgojuma līmeni. Eiropas valstīs šādi visai nozarei saistoši koplīgumi par minimālo atalgojumu tiek izmantoti kā efektīvs instruments darbinieku tiesību aizsardzībai, kvalificēta un motivēta darbaspēka atbalstīšanai. Vienlaicīgi minimālo algu līmeņi kalpo cīņai ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām.

Source

DELFI Bizness

Tags

Būvniecība Ekonomikas ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus