Minētās uzraudzības institūcijas nepieciešamības gadījumā ir tiesīgas prasīt, lai valsts pārvaldes institūcijas, kas ir atbildīgas par kontroli un uzraudzību attiecībā uz noteiktām precēm un pakalpojumiem, pārbauda to atbilstību reklāmā minētajai informācijai.
Ja tiek konstatēti likumdošanas pārkāpumi reklāmas jomā, uzraudzības institūcijas ir tiesīgas pieņemt lēmumu, kurā uzdod reklāmas devējam sniegt reklāmā, preču marķējumā vai citādā veidā papildu informāciju, kas ir būtiska no cilvēku aizsardzības viedokļa.
Tāpat var pieprasīt izslēgt no reklāmas atsevišķus elementus, aizliegt reklāmas izplatīšanu, pieprasīt reklāmas atsaukumu un noteikt administratīvo sodu piemērošanu.
Ja tiek noskaidrots, ka uzraudzības institūcijas lēmums ir bijis nepamatots un tāpēc reklāmas devējam, izgatavotājam vai izplatītājam radušies zaudējumi, tiem ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.
Saeima pirmdien galīgajā lasījumā pieņēma arī grozījumus konkurences likumā, kas ir saistīti ar grozījumi reklāmas likumā.