E-komercijā briest lielas pārmaiņas

E-komercijas izaugsmes tempi Latvijā noteikti vairs nav tādi, kā bija Covid-19 pandēmijas laikā. Jau otro gadu pēc kārtas redzams, ka pircēju skaits tiešsaistē vairs neaug tik strauji, stāsta uzņēmuma "iMarketings.lv" dibinātājs, digitālās komunikācijas eksperts Sergejs Volvenkins. Turklāt jau drīzumā nozare saskarsies ar būtiskām pārmaiņām, kas mainīs pārdošanas kampaņas un to efektivitāti.

Pēc Volvenkina teiktā, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pircēju skaita pieaugums tiešsaistē Latvijā 2022. gadā laika periodā no janvāra līdz jūnijam salīdzinājumā ar atbilstošo periodu 2021. gadā veidoja vien 0,1%. Savukārt pirms diviem gadiem, 2020. gadā šajā laika posmā, salīdzinot ar 2019. gadu, bija novērojams kāpums par 14,8%.

Uz e-komercijas izaugsmes tempu samazināšanos norādījusi arī sūtījumu piegādes uzņēmuma "Omniva Latvija" vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare. "Ģeopolitiskā situācija ir negatīvi ietekmējusi patērētāju noskaņojumu, un viņi ir kļuvuši piesardzīgāki. Tas vienkopus ar vispārējo cenu kāpumu ir bremzējis līdzšinējo e-komercijas izaugsmes dinamiku, un pieaugums vairs nav bijis tik straujš kā iepriekšējos gados," viņa skaidroja aģentūrai LETA. Lai gan atsevišķos segmentos redzama strauja izaugsme, piemēram, apģērbu un apavu sūtījumu apjomi auguši par 20%, kopumā tas tikai daļēji kompensē izaicinājumus citu preču kategorijās, sacīja Krauze-Čebotare.

Volvenkina vērtējumā, e-komercijai Latvijā vēl ir, kur augt. To rāda arī dati. "Latvija ir trešajā vietā starp trīs Baltijas valstīm pēc iepirkšanās internetā. "Eurostat" dati liecina, ka 67% no interneta lietotājiem Latvijā veikuši pirkumus internetā. Pats par sevi cipars nav mazs, es teiktu – labs, bet Lietuvā šis rādītājs ir 69% un Igaunijā 77%. Salīdzinājumam: augstākie rādītāji ir Nīderlandei (94%), Dānijai (92%) un Zviedrijai (89%). Tāpēc noteikti vēl ir, kur augt, un pozitīvi, ka uzņēmēji daudz dara, lai veicinātu šo izaugsmi," teic Volvenkins.