Eiropas lielākās ekonomika gada pirmajos trīs mēnešos kritusies par 0,3%, pēc 0,5% krituma 2022. gada beigās, ceturtdien liecina oficiālie dati.
"Gadu desmitiem ilgā kļūdaina enerģētikas politika, iekšdedzes dzinēju automašīnu izzušana un gausa pāreja uz jaunām tehnoloģijām rada negatīvu kombināciju, radot nozīmīgākos draudus valsts labklājībai kopš atkalapvienošanās" raksta "Bloomberg".
"Mēs kā sabiedrība esam bijuši naivi, jo viss šķiet kārtībā," "Bloomberg" sacījis starptautiskās kompānijas "BASF" SE izpilddirektors Martins Brudermillers. "Šīs problēmas, kas valda Vācijā, uzkrājas. Mums priekšā ir pārmaiņu periods. Nezinu, vai visi to apzinās."
Lai gan Berlīne pagātnē ir parādījusi prasmi pārvarēt krīzes, tagad jautājums ir par to, vai tā var īstenot ilgtspējīgu stratēģiju. Izredzes izskatās vājas. Tiklīdz ir mazinājušies enerģijas riski, kanclera Olafa Šolca izveidotā koalīcija ir atgriezusies pie sīkām iekšējām cīņām par visu, sākot no parādiem un tēriņiem līdz siltumsūkņiem un ātruma ierobežojumiem.
Taču brīdinājuma signālus kļūst aizvien grūtāk ignorēt. Neskatoties uz to, ka Šolcs janvārī aģentūrai "Bloomberg" teica, ka Vācija šogad spēs pārvarēt Krievijas enerģētikas trūkumu bez recesijas, ceturtdien publicētie dati liecina, ka ekonomika kopš oktobra faktiski ir samazinājusies un pēdējo piecu ceturkšņu laikā ir palielinājusies tikai divas reizes.
Ekonomisti paredz, ka Vācijas izaugsme turpmākajos gados atpaliks no pārējā reģiona, un Starptautiskais Valūtas fonds lēš, ka Vācijas ekonomika šogad uzrādīs sliktāko rezultātu G-7 valstu vidū. Neskatoties uz to, Šolcs atkal izklausās optimistisks.
"Vācijas ekonomikas izredzes ir ļoti labas," viņš sacīja žurnālistiem Berlīnē pēc jaunāko ekonomikas datu publicēšanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
