Ekonomisti: bezdarba līmenis Latvijā joprojām augstākais Austrumeiropā
Foto: Publicitātes foto/LETA

2019. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis nav mainījies, bet gada laikā samazinājies par 1,3 procentpunktiem. Ekonomisti vērtē, ka līdz gada beigām bezdarbs turpinās samazināties.

Straujais bezdarba līmeņa kritums pirmajā ceturksnī ir iepriecinošs, taču to tikai daļēji izskaidro jaunu darba vietu radīšana. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš teic, ka salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu bezdarbnieku skaits Latvijā samazinājies par 13 tūkstošiem, savukārt nodarbināto skaits audzis vien par 5,6 tūkstošiem, jeb 0,6%. Tas ir ievērojami lēnāks nodarbinātības kāpums nekā pērn un vairāk vai mazāk atbilst aptuveni 3% ekonomikas pieaugumam. Līdz ar to šī gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā puse no bezdarba līmeņa samazinājuma ir saistīta ar darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas iepriekšējos gados pamatā atspoguļoja emigrācijas procesus, taču šobrīd arvien lielāka nozīme ir demogrāfiskiem faktoriem.

"Bezdarba līmenis turas vairāk nekā 10 gadu zemākajā līmenī, un nodarbinātība turpina augt. Darbaspēka trūkums joprojām ir izaicinājums darba devējiem. Ir ne tikai grūtāk atrast darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstošu darbinieku, bet pieaug arī ar darbaspēku saistītās izmaksas. Jāiegulda vairāk apmācībās, jāceļ darba samaksa, piemēram, lai jaunu darbinieku pārvilinātu no konkurentiem vai arī lai noturētu esošu darbinieku, kā arī jādomā par citiem motivācijas pasākumiem, kas nereti nozīmē lielākas izmaksas. Biežāk dienas kārtībā parādās jautājums par darbinieku aizvietošanu, izskatot iespējas automatizēt darba procesus, bet arī tas nozīmē lielākas izmaksas, vismaz īstermiņā," teic "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.

Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks: "Kā risinājums darbinieku trūkumam minamas arī tehnoloģiskās inovācijas, kas ļautu samazināt darbaspēka iesaisti ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesos. Tādējādi izdarīt vairāk – gan ražošanā, gan pakalpojumu sniegšanā – varētu arī ar pieejamo darbaspēku. Turklāt produktivitātes celšana konkurētspējas saglabāšanai uzņēmumiem ir aktuāla neatkarīgi no darbaspēka pieejamības."

Dominējošās prognozes, kas ir arī valsts vidēja termiņa budžeta plānošanas pamatā, pieņem, ka tālāks nodarbinātības pieaugums Latvijā nākotnē faktiski vairs nav iespējams, norāda "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, tomēr jaunākās ziņas no kaimiņvalstīm ir lielisks arguments šo pieņēmumu pārvērtēšanai. "Nevajag baidīties no eksperimentiem, ir jāmēģina sasniegt pēc iespējas straujāku ekonomikas izaugsmi, līdz ar to arī lielāku strādājošo skaitu. Nevajag iepriekš pieņemt, ka tas nav iespējams. Gatavošanās neveiksmei var veicināt tās pienākšanu," uzskata Strautiņš.

"Tas, ka bezdarbs gada pirmajos mēnešos saglabājās nemainīgs, nav nekāds pārsteigums. Aktīvāka kustība darba tirgū uzrādīsies gada otrajā un trešajā ceturksnī, kad tradicionāli pieaugs pieprasījums pēc sezonālo darbu veikšanas. Tādēļ uz gada beigām bezdarbs turpinās rukt līdz aptuveni 6%," prognozē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Source

DELFI Bizness

Tags

Bezdarbs Centrālās statistikas pārvalde Iekšzemes kopprodukts (IKP)
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form