Ekonomisti: vislielākais cenu pieauguma cēlonis Latvijā šobrīd ir nodokļu palielinājumi
Foto: Publicitātes foto

2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti vērtē, ka vislielākais cenu pieauguma cēlonis Latvijā šobrīd ir saistīts ar administratīvi regulējamo cenu izmaiņām, kā arī patēriņa nodokļu palielinājumiem. Papildus šiem faktoriem arī pārtikas cenu inflācija sasniegusi augstāko līmeni kopš 2017. gada.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

No administratīvi regulējamajām cenām martā par 19,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kāpusi gāzes cenas mājsaimniecībām un par 7,4% palielinājušās elektroenerģijas cenas. Papildus tam šogad palielinātas arī akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, kā arī alkoholiskajiem dzērieniem, kā rezultātā šo produktu cenas augušas par attiecīgi 9,9% un 3,0%. Pēc "Citadele" bankas ekonomista Mārtiņa Āboliņa aprēķiniem šie akcīzes likmju palielinājumi tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem šogad palielinājuši kopējo patēriņa cenu līmeni Latvijā par 0,5%.

"Mēneša laikā galvenais cenu paaugstinošais faktors bijis apģērbu un apavu cenas, kurām raksturīga izteikta sezonalitāte. Apģērbu un apavu cenas parasti sarūk gada sākumā un gada vidū, kad ir aktīvākais atlaižu laiks, bet kāpj martā un septembrī, kad atlaižu maratons noslēdzies. Šogad martā straujāk nekā pēdējos gados šajā mēnesī augušas pārtikas cenas, ko galvenokārt noteica svaigu augļu un piena produktu cenu kāpums," skaidro "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere norāda, ka degvielai Latvijā cenas martā pieauga par 2,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Pasaules naftas cenas šī gada pirmajos mēnešos pakāpeniski palielinājās. Martā tās mēneša laikā vidēji pieauga par 3%. Naftas cenu kāpumu veicināja lielāko naftas ieguvējvalstu vienošanās turpināt kopīgus centienus jēlnaftas cenu celšanai.

"Ekonomistiem reizēm ir pārmērīgas spējas saskatīt visur tendences, bet varētu teikt, ka kopš pērnā rudens cenu kāpums pamazām bremzējas. Galvenokārt tas saistāms par norisēm pasaules tirgos, pamatinflācijas tendences ir drīzāk pretējas. Ir sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācija vēl nedaudz mazināsies, un gadā vidēji tā būs ap 2,5%," prognozē "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Finanšu ministrijā vērtē, ka samērā augstais un stabilais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd raksturo tautsaimniecības makroekonomisko situāciju kopumā, kad ir vērojama augsta darba tirgus aktivitāte, bezdarba līmeņa kritums un darba samaksas tālāks pieaugums. Šogad Latvijas ekonomikas izaugsmi lielā mērā nodrošinās privātā patēriņa kāpums, kas arī veicinās patēriņa cenu stabilu pieaugumu turpmākajos mēnešos.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form