Mārtiņš Āboliņš: Tuvākajos mēnešos patēriņa cenu inflācija Latvijā varētu atkal pārsniegt 3%


Ekonomisti: vislielākais cenu pieauguma cēlonis Latvijā šobrīd ir nodokļu palielinājumi
Foto: LETA

Neskatoties uz straujo darba algu kāpumu un arvien zemāko bezdarba līmeni, Latvijā turpinās mērens un pietiekami sabalansēts patēriņa cenu pieaugums bez izteiktiem iekšējiem vai ārējiem cenu spiedieniem. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, martā patēriņa cenas Latvijā augušas par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ko veidojas pakalpojumu cenu kāpums par 2,9%, pārtikas cenu par 2,6%, kā arī nepārtikas preču cenu par 2,4%. Savukārt vislielākais cenu pieauguma cēlonis Latvijā šobrīd ir saistīts ar administratīvi regulējamo cenu izmaiņām, kā arī patēriņa nodokļu palielinājumiem.

No administratīvi regulējamajām cenām martā par 19,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kāpusi gāzes cenas mājsaimniecībām un par 7,4% palielinājušās elektroenerģijas cenas. Papildus tam šogad palielinātas arī akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, kā arī alkoholiskajiem dzērieniem, kā rezultātā šo produktu cenas augušas par attiecīgi 9,9% un 3,0%. Pēc maniem aprēķiniem šie akcīzes likmju palielinājumi tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem šogad palielinājuši kopējo patēriņa cenu līmeni Latvijā par 0,5%.

Papildus šiem faktoriem arī pārtikas cenu inflācija sasniegusi augstāko līmeni kopš 2017. gada, pārtikas cenām martā palielinoties par 2,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesī. Šis pieaugums gan lielā mērā ir saistīts ar pērnā gada nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un slikto ražu lauksaimniecībā. Tā rezultātā dārzeņu cenas Latvijā augšas par 16,2% un maizes, kā arī graudaugu cenas par 5,4%. Vienlaikus pasaules pārtikas cenas šobrīd ir diezgan stabilas un bez izteiktas pieauguma tendences, tādēļ šobrīd neredzu pamatu ļoti būtiskām pārtikas cenu izmaiņām Latvijā.

Tiesa pārtikas ražotājiem līdzīgi kā daudzām citām nozarēm Latvijā jārēķinās ar pietiekami strauju algu kāpumu, ko ne vienmēr ir iespējams kompensēt ar lielāku produktivitāti vai zemāku peļņas līmeni. Vidējā alga Latvijā pērn palielinājās par 8,4% un pirmo reizi pārsniedza 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Tā rezultātā turpina augt arī pakalpojumu cenas, kas martā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi palielinājās par 2,9%. Pakalpojumu cenu kāpums gan nav viendabīgs, un, ja kultūras pasākumu cenas gada laikā augušas 6,3%, ēdināšanas pakalpojumu – par 3,8%, apdrošināšanas cenas mazinājušās par 2,5%, savukārt pasta pakalpojumu cenas Latvijā nav mainījušās jau 10 gadus. Tuvākajos gados Latvijā turpināsies pietiekami spēcīgs algu kāpums, tādēļ mums arī turpmāk jārēķinās ar mērenu pakalpojumu cenu inflāciju, kas ir daļa no mūsu ekonomikas konverģences procesa ar ES dzīves līmeni.

Skatoties uz šo gadu, domāju, ka tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā nedaudz paātrināsies un jau aprīlī tā varētu atkal pārsniegt 3%. Tas lielā mērā saistīts ar aprīlī gaidāmo siltumenerģijas tarifu palielinājumu Rīgā par 12,6%. Papildus tam kopš gada sākuma pakāpeniski ir augušas naftas pasaulē, kā rezultātā nedaudz palielināsies arī degvielas cenas Latvijas benzīntankos. Vienlaikus gada otrajā pusē inflācija Latvijā drīzāk atkal varētu nedaudz mazināties un pēc manām prognozēm vidējā patēriņa cenu inflācija Latvijā šogad varētu būt 2,7%.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form