No Blumbergas teiktā izrietēja, ka minēto iemeslu dēļ atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas projekti nonāk atsevišķu labi informētu biznesa grupu rokās.
Piemēram, Blumberga minēja to, ka Eiropas Savienības (ES) plānos ir arī piešķirt atbalstu vēja enerģētikas atbalstīšanai Baltijas jūrā.
Jau ziņots, ka Tautas partijas līderim ekspremjeram Andrim Šķēlem pietuvināta persona uzņēmējs Juris Kajaks vēlas īstenot 900 MW vēja parka projektu Latvijas kontinentālajā šelfā - Baltijas jūrā, teritorijā no Liepājas līdz Akmensragam. Ministru kabineta atļauju Kajaks gaida jau vairāk nekā pusgadu.
Kā problēmu zinātniece minēja to, ka Latvijā netiek pausts neatkarīgu enerģētikas ekspertu viedoklis. "Nepieciešama gan caurspīdība valdības lēmumu pieņemšanā, gan arī profesionāla analīze enerģētikā," norādīja Blumberga.
Tāpat kā iepriekšējās uzstāšanās reizēs Blumberga iestājās pret TEC 2 otrās kārtas un Kurzemes ogļu stacijas būvniecību un par lielas jaudas koksnes koģenerācijas staciju būvniecību Rīgā un citās lielajās pilsētās, kas nodrošināšot gan darba vietas tautsaimniecībā, gan arī nodokļu ieņēmumus valstij.
Jau ziņots, ka pirmdien Rīgā notika Ekonomikas ministrijas (EM) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Vides ministriju un Zemkopības ministriju rīkots Latvijas Zaļās enerģijas forums, kura laikā tika diskutēts par to, kā paplašināt zaļās enerģijas izmantošanu Latvijas tautsaimniecībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
