Ļoti svarīgi panākt intensīvākas investīcijas mūsu valstī. Kaut gan pagājušajā gadā ārvalstu tiešo investīciju ieplūde pārsniedz divu iepriekšējo gadu rezultātu, joprojām uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir diezgan mazas, akcentēja eksperte.
No vienas puses, tas rāda lielu pieauguma potenciālu mūsu valsts ekonomikai, jo līdz ar produktivitātes un darba efektivitātes uzlabojumu un lielāku investīciju piesaisti Latvijas attīstība pakāpeniski tuvināsies ES līmenim. Tomēr jāatzīst, ka pat labākajā gadījumā konverģence turpināsies diezgan ilgu periodu, sacīja Ertuganova.
Kā norādīja "Hansabankas" vecākā analītiķe Liene Kūle, iemesls, kāpēc Latvijā ES dalībvalstu vidū ir viszemākais IKP uz iedzīvotāju un pat kaimiņvalstu fonā labklājības līmenis ir zemākais, visdrīzāk ir meklējams deviņdesmito gadu pārejas periodā, kad bija pārāk liels "pārmaiņu šoks".
Tomēr mūsu valsts ekonomika strauji aug, tādejādi pakāpeniski tiek samazināta lielā atšķirība ar ES 25 valstu vidējo rādītāju. "Patiesību sakot, to dara visas jaunās kandidātvalstis, kuru ekonomiskā izaugsme ir straujāka nekā vecajā Eiropā, kas cīnās ar stagnāciju. No pēdējās vietas, šķiet, nebūt nav tik viegli izlauzties, pat ja aug ar straujākiem tempiem nekā citiem - tas vienkārši nevar notikt ļoti īsā laikā," klāstīja speciāliste.
Svarīgi, ka mūsu labklājības līmenis aug, un mēs lēnām uzlabojam savu pozīciju pret vidējo Eiropu, piebilda Kūle.
"Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis uzsvēra, ka IKP bāze uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir zema, tāpēc arī veidojas šķietamā nesakritība starp IKP pieaugumu un Latvijas labklājības rādītāju.
Visticamāk, šāda starpība saglabāsies, lai arī nākamos pāris gadus Latvijas IKP augs straujāk nekā citās ES dalībvalstīs. Vienīgais, uz ko mēs varam cerēt, ir 2006. un 2007.gadā panākt tuvāko "atpalicēju" - Poliju, prognozēja Vaikulis.
AS "SEB Latvijas Unibankas" Tirgus un nozaru analīzes nodaļas vadītājs Andris Vilks arī minēja, ka IKP uz vienu iedzīvotāju turpinās būt zemākais vēl kādu laiku. Latvijas ekonomika un iedzīvotāju pirktspēja atrodas zemā līmenī, ko nosaka gan padomju mantojums, gan visai sarežģītā ekonomikas transformācija deviņdesmito gadu sākumā. Līdz ar to valsts joprojām attīstās no ļoti zemas bāzes.
Ja izdotos pārliecināt ēnu ekonomiku legalizēties, statistiski valsts kļūtu vismaz par trešo daļu turīgāka, akcentēja Vilks.
Lai gan Latvijas ekonomika strauji attīstās, pārējās Baltijas valstis dara to pašu, atpaliekot no IKP pieauguma tikai nedaudz. Līdz ar to šīs valstis apdzīt divos trijos gados būs grūti. Drīzāk izdosies apsteigt Poliju šogad pēc IKP uz vienu iedzīvotāju, jo šajā valstī pēdējos gados ekonomikas pieaugums ir vismaz par pusi lēnāks nekā Latvijā. Taču bāze ir visai līdzīga, skaidroja Vilks.
Kā norādīja eksperts, Latvija visu laiku Rietumu valstis "iedzen", jo attīstības temps pēdējos gados vidēji ir trīs reizes straujāks, taču iepriekš bijusi pārāk liela atpalicība. Tomēr, pēc Vilka domām, saglabājoties sabalansētam un noturīgam IKP pieaugumam, Rīgas reģions vidējo ES turības līmeni varētu sasniegt ""padsmit" gados". Patlaban tas ir krietni augstāks nekā vidēji Latvijā un ir ap 70%-75% no vidējā ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
