EM: Šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga pagājušā gada rādītājiem
Foto: LETA

Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017. gadā vērotajai, ko ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums, informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6%, precēm tas palielinājās par 0,4%, bet pakalpojumiem par 1,1%.

Šnīdere skaidroja, ka jūnijam ir raksturīgs cenu pieaugums, ko tradicionāli nosaka patēriņa cenu kāpums pārtikai. Šā gada jūnijā bija vērojams straujākais patēriņa cenu kāpums kopš 2008. gada, un pārtikas cenām šogad bija viena no mazākajām ietekmēm uz patēriņa cenu pieaugumu. Viņa atzīmēja, ka šogad inflāciju ietekmēja iepriekšējos mēnešos novērotais cenu kāpums naftai un pakalpojumiem.

Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā pieauga par 4,5% un tās kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Pēc straujā kāpuma aprīlī un maijā, pasaules naftas cenām jūnijā bija vērojams kritums – mēneša laikā tās vidēji samazinājās par 3%. Mēneša vidū tās samazinājās līdz 72 ASV dolāriem (61,47 eiro) par barelu, ko galvenokārt noteica naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstu vienošanās paaugstināt jēlnaftas ieguves apjomu. Tomēr mēneša beigās naftas cenas atkal pieauga līdz 77 ASV dolāriem (65,74 eiro) par barelu, kas saistīts ar ASV pieprasījumu citām valstīm visā pasaulē līdz šī gada 4.novembrim pārtraukt naftas importu no Irānas.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, cenas jūnijā būtiski pieauga arī pakalpojumiem – par 1,1%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Straujākais kāpums bija vērojams pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem, ūdensapgādei un kanalizācijas pakalpojumiem un kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.

Tostarp cenas jūnijā palielinājās arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada jūnijā cenas pārtikai pieauga par 0,2%. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam kartupeļiem. Cenas pieauga arī gaļai, bet samazinājās svaigiem dārzeņiem un augļiem. Pasaules pārtikas cenas jūnijā samazinājās pēc kāpuma iepriekšējos četros mēnešos. Jūnijā, salīdzinot ar maiju, tās samazinājās par 1,3%, ko ietekmēja cenu kritums visās produktu grupās, izņemot cukuru un gaļu. Pasaules pārtikas cenu kritums saistīts ar augsto konkurenci.

EM Analītikas dienesta analītiķe norādīja, ka lielākā pazeminošā ietekme jūnijā bija cenu kritumam apģērbam un apaviem, kas bija saistīts ar sezonas preču akciju piedāvājumu. Cenas jūnijā apģērbiem un apaviem samazinājās par 2,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, patēriņa cenas pieauga par 2,8%. Gada vidējā inflācija bija 2,4%.

Sharing Options

Source

LETA

Tags

Ekonomikas ministrija Inflācija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus