AirBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolds Fliks preses konferenc
Foto: AFI

Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks prognozē, ka valdības sēdē otrdien lēmums par kompānijas pamatkapitāla palielināšanu netiks pieņemts, aizbildinoties ar kādas informācijas, piemēram, akcionāru līguma grozījumu, trūkumu, tomēr "kā gan var grozīt akcionāru līgumu, ja nezina, kādās proporcijās pēc tam būs akcionāri", otrdien intervijā laikrakstam "Diena" neizpratni pauž Fliks, kurš arī pauž gatavību atkāpties no vadītāja amata, ja tāds ir priekšnosacījums naudas ieguldīšanai.

"(Premjers Valdis) Dombrovska kungs diemžēl kārtējo reizi vilcina procesu. Ir skaidri redzams, ka nav nekādas vēlmes pieņemt lēmumu līdz vēlēšanām," laikrakstam apgalvo Fliks, kurš valdības sēdes iznākumu paredz šādu: "Nu principā jau to vajadzētu, un valsts ir gatava piedalīties pamatkapitāla palielināšanā, bet trūkstot vēl kaut kādas informācijas."

Fliks klāsta, ka "ir būtiska atšķirība, vai valstij ir 2%, 25% vai 52% "airBaltic" akciju, kas būtiski ietekmē to, kādam būtu jābūt akcionāru līgumam".Ja valsts piedalās akciju emisijā, tad valsts varbūt saglabā savu proporciju 52%, ja nepiedalās un tiek apstiprināts "airBaltic" valdes piedāvātais variants, tad valstij paliek 25% uzņēmumā un būtiska ietekme uz lēmumu pieņemšanu, uzskaita Fliks "Bet, ja tiek īstenots variants, ko valdības pieaicinātais konsultants "Prudentia" piedāvā, tad valdībai paliek zem 2% "airBaltic" akciju," apgalvo "airBaltic" prezidents.

Fliks arī uzsver, ka personiskām simpātijām biznesā neesot vietas, un, lai arī viņš nebūtu balsojis par Dombrovski, "bet ar premjerministru man tomēr ir jāsadarbojas". "Ja es esmu vienīgais, kas traucē, tad varu skaidri pateikt – es neturēšos pie sava krēsla, tā ka tas ir priekšnosacījums visām tālākām darbībām," apgalvo Fliks.

"Bet tādā gadījumā valstij ir jānāk ar skaidru lēmumu, cik tā grib ieguldīt "airBaltic", un arī nauda uzņēmumā ir jāiemaksā. Tad arī varam runāt par dažādām vēlmēm un dažādiem "vajadzētu". Iemaksājiet naudu un tad runājiet tālāk! Tāpat kā par akcionāru līguma grozījumiem – jābūt skaidrībai, nevis kuluāros runātām lietām," uzsver Fliks.

Fliks arī uzsver, ka valsts viena pati nevar nomainīt "airBaltic" vadību. "Tas ir pozitīvs mantojums jau no SAS laiku "airBaltic" līguma, ka valsts nevar ielikt politiskas figūras uzņēmuma operatīvajā vadībā. Es gan esmu dzirdējis, ka (ekonomikas ministram Artim) Kampara kungam (V) nav vēlēšanās tikai mainīt uzņēmuma vadību, bet arī liela vēlme kļūt par "airBaltic" valdes locekli pašam," apgalvo lidsabiedrības vadītājs.

Fliks uzskata, ka "tas arī ir tieši tas gadījums, no kura baidījās SAS, kad 1995. gadā slēdza pirmo "airBaltic" akcionāru līgumu, ka pa lidojumu drošību būs atbildīgs politiķis". "Premjers steidz ļoti ātri vērtēt (satiksmes ministra) Ulda Auguļa (ZZS) vai manu atbilstību amatam, bet piesedz Kamparu, kurš bez mazākajām šaubām ir radījis kompānijai un valstij milzīgus zaudējumus," sašutis ir Fliks.

Fliks arī atzina, ka konstrukcija – atcelt akcionāru līgumu un darboties pēc vispārējās likuma izpratnes uzņēmumu pārvaldē – esot "absolūti iespējama", tomēr tad jāsaprot, kāda būs "airBaltic" akcionāru proporcija. "Ja valstij paliek 2% vai 25% akciju, varbūt tomēr valstij ir izdevīgi, ka ir tāds akcionāru līgums, kas mazākuma akcionāru aizsargā," klāsta Fliks.

Pārmetumus, ka valsts pagājušajā gadā ir ieguldījusi kompānijā 15 miljonus latu, bet nav skaidrs, kur nauda palikusi, Fliks komentē šādi: "Abi akcionāri – ne tikai valsts – pagājušajā gadā ieguldīja kompānijā kopumā 30 miljonus latu. Bet 31 miljonu latu kompānija samaksāja SAS par veciem parādiem. Tātad šī akcionāru kopā ieguldītā summa nebija pietiekama pat tam, lai samaksātu iepriekšējos parādus SAS."

Komentējot tagadējo akcionāru līgumu, ko nereti sauc par valstij neizdevīgu, Fliks paziņo: "Ziniet, bez tāda akcionāru līguma, kāds ir, es "airBaltic" nebūtu ieguldījis ne santīma. Tad būtu politiska vadība un "airBaltic" būtu piemeklējis tāds pats liktenis kā daudzas citas kompānijas, kuras vada politiķi". Fliks arī ar priekšvēlēšanu retoriku skaidro to, ka "paša Dombrovska apstiprinātais līgums pašam Dombrovskim nepatīk".

Fliks izsaka pārmetumus arī bijušajam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK), kurš apgalvojis, ka Fliks ne reizi nav informējis valsti par milzīgajiem zaudējumiem pagājušajā gadā, bet stāstījis par peļņu. "Ir trīs lietas, par kurām Gerharda kungs un valdība gan ir pilnībā atbildīga, – tā pacēla lidostas "Rīga" tarifus, atstājot tos nemainīgus "Ryanair", un pacēla lidostas apkalpošanas cenas "airBaltic", atstājot tās tādas pašas "Ryanair"," uzskaita Fliks.

Trešā lieta esot "vilcināšanās – valdība emisiju aizkavēja vairāk nekā par pusgadu, kādēļ vairāk par astoņiem mēnešiem kavējās lidmašīnu piegāde, kas radīja kompānijai zaudējumus vismaz 25 miljonu dolāru (12,5 miljoni latu) apmērā," apgalvo Fliks, uzsverot: "Gerharda kungam ir liela atbildība par visu šo, un viņš to lieliski zina."

Fliks arī skaidro, ka "airBaltic" gada pārskatu bez audita ziņojuma parakstījis tāpēc, ka "gada pārskats man ir jāparaksta, bet auditētais gada pārskats būs kopā ar akcionāru lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu".

Fliks iestājas par jebkādu no viņam daļēji piederošās "airBaltic" līdzīpašnieces "Baltijas Aviācijas Sistēmas" (BAS) piedāvātajiem risinājumiem, jo "tā stagnācija kompānijā nevar vairs turpināties". "Mēs atkal esam zaudējuši rindu uz lidmašīnām, ko mēs gribējām pasūtīt uz 2013. gadu," kurš uzskata, ka tas noticis "valsts lēmumu vilcināšanas dēļ".

"Vispirms bija jātaisa audits – tad četri mēneši taisīja vienu auditu. Tad tika pieaicināta vēl viena konsultantu kompānija no valsts puses, kas arī pusotru mēnesi ir strādājusi. Un, ja joprojām valstij nav informācijas par kompāniju, tas taču ir pilnīgs absurds," sašutis Fliks.

Ja nekāds lēmums netiek pieņemts, "airBaltic" tuvākajā laikā sāks "ievērojamu darbības ierobežošanu", apgalvo Fliks: "Samazināsim lidmašīnu skaitu, lidojumu skaitu un pārdomāsim, vai vispār var turpināt komercdarbību." Variants par darbības pārtraukšanu būšot jāizskata, "ja akcionāri nav spējīgi nekādu lēmumu pieņemt", norāda "airBaltic" presidents: "Galu galā uzņēmums ir dzīvs organisms, ja apstājas lēmumu pieņemšana, tad ar laiku iestājas klīniskā nāve."

Fliks arī pauž sašutumu par to, ka "komercinformācija, kas ir bijusi pieejama tikai padomes locekļiem un valdības konsultantiem "Prudentia", tiek izplatīta pa labi un pa kreisi", jo "arī komercinformācijas izplatīšana ir sava veida kompānijas iznīcināšana".

"Nav svarīgi, kam tā kompānija pieder, bet – ka "airBaltic" attīstās un strādā. (…) Bet, ja nav "airBaltic", tad lidostā "Rīga" investīcijas arī nav vajadzīgas. Tad ir vajadzīgs labs ceļš uz Viļņu, lai var lidot no turienes," noslēgumā uzsver Fliks.

Jau vēstīts, ka Augulis pirmdien aicināja valdību lemt par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu un izvērtēt aviokompānijas prezidenta Flika darbību jau otrdienas sēdē, lai gan atzina, ka SM nevarēs valdībā iesniegt visu premjera Dombrovska prasīto informāciju. Pēc ministra teiktā, SM valdībai piedāvās divus variantus tālākai rīcībai ar "airBaltic" – palielināt aviokompānijas pamatkapitālu par lidsabiedrības padomes rosinātajā 63 miljonu latu apmērā vai arī to nedarīt.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pagājušajā otrdienā "airBaltic" padome atbalstīja lēmumu steidzami palielināt aviokompānijas pamatkapitālu par 63 679 065 latiem. No tiem par 30 miljonu latu kapitālu piedāvāts palielināt, konvertējot valsts AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" un SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) īpašumā esošās lidsabiedrības obligācijas. Savukārt pārējā daļa būtu apmaksa naudā.

Pēc SM iepriekš teiktā, finansiālā situācija "airBaltic" ir nopietna. Akcionāru saņemtais aviokompānijas neauditētais 2010.gada pārskats liecina, ka "airBaltic" zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu. Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai esot pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām.

Lai nodrošinātu aviokompānijas turpmāku darbību un attīstību, ir nepieciešams ieguldīt papildu finanšu līdzekļus, norādīja SM, kas valdībā šīs nedēļas sākumā iesniedza vairākus iespējamos tālākos sabiedrības attīstības variantus. Viens paredz, ka valsts saglabā vairākuma akcionāra statusu, kas nozīmētu valsts ieguldījumu pamatkapitāla palielināšanā. Otrs - valsts samazina savu akciju daļu sabiedrībā, kā arī citi varianti.

Augulis, saņemot "airBaltic" padomes otrdien atbalstīto priekšlikumu palielināt lidsabiedrības pamatkapitālu minētajā apmērā, rosināja valdības vadītāju jau trešdien sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai skatītu jautājumu par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu. Savukārt premjers norādīja, ka šāda sēde netiks sasaukta līdz brīdim, kad SM būs izpildījusi priekšdarbus. Premjers uzdeva satiksmes ministram nekavējoties iesniegt konkrētus dokumentus par "airBaltic", tostarp auditētu pagājušā gada pārskatu.

"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.

"airBaltic" 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form