Sabiedriskās politikas centra "Providus" enerģētikas politikas pētnieks Reinis Āboltiņš atzīmēja, ka nozīmīgākais notikums Latvijas enerģētikas sektorā bija sašķidrinātās gāzes termināla piegāde Lietuvai. "Ar zināmu ironiju un sarkasmu... Līdz ar šā termināla piegādi Baltijas valstīs ir beigusies tirgus izolācija, taču Latvijas savus mājasdarbus neizdarīja, pieņemot Enerģētikas likuma grozījumus, kas dabasgāzes tirgus liberalizāciju atlika," sacīja Ābotiņš.
Viņš minēja, ka attiecīgais Saeimas lēmums apgrūtinājis citu piegādātāju ienākšanu Baltijas dabasgāzes tirgū.
Vienlaikus viņš pastāstīja, ka kļūdaini Latvijā īstenota elektroenerģijas tirgus pilnīga atvēršana, tajā iekļaujot arī mājsaimniecības. Pēc Āboltiņa teiktā, tirgus atvēršanu atlikt no aprīļa līdz nākamā gada sākumam bija kļūda, jo Latvijas energoapgādes kompānija "Latvenergo" velti iztērēja līdzekļus gandrīz miljona eiro apmērā, lai iedzīvotājus informētu par tirgus atvēršanu, kā arī pavasarī iedzīvotāji mazāk izjustu komunālo maksājumu kāpumu nekā ziemā.
Arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš aģentūrai BNS atzīmēja, ka Latvija nav izdarījusi to, ka iespējuši kaimiņi, saistībā ar dabasgāzes tirgus liberalizāciju. "Kaimiņi ir izlauzušies jau līdz globāliem gāzes tirgiem," teica Ozoliņš, piebilsot, ka Latvijas lēmums par dabasgāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu apgrūtina valsts iespējas "izmantot kaimiņu augļus".
Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības veicināšana kļuvusi īpaši aktuāla saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Dabasgāzes piegādē Latvija šobrīd ir pilnībā atkarīga no Krievijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
