Irāna Latvijas uzņēmējiem par iespēju zemi tomēr nekļuva

Pēc Krimas okupācijas un Krievijas pakļaušanas Rietumu sankciju režīmam vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis tirdzniecības nolūkos sāka lūkoties Persijas līča virzienā. Tostarp Irānu, kas tagad nonākusi starptautisko notikumu epicentrā. Rīgā un Teherānā notika politiķu un uzņēmēju tikšanās, bet tās ne pie kā nav novedušas, un pērn, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, abu valstu ekonomiskās attiecības tikpat kā izsīkušas.

Eksperti 2017. gadā Irānas prezidenta Hasana Ruhani atkārtoto ievēlēšanu saistīja ar potenciālām Latvijas iespējām, saucot Irānu pat par mūsu iespēju zemi. Tas tā tika prognozēts, norādot, ka Irānas ārpolitika ir tendēta uz ekonomikas sektora atjaunošanu, finanšu tirgus spēcināšanu un investīciju piesaisti.

Šīs prognozes tika izteiktas pēc tam, kad 2014. un 2015. gada mijā Latvijas visai ievērojamais graudaugu eksports uz Irānu teju bija izzudis, līdz ar sevi aiznesot apmēram 88 miljonu eiro eksporta rādītāju. Tomēr, kā tolaik skaidroja Latvijas Investīciju attīstības aģentūra (LIAA), Latvijas eksporta struktūras Irānā dažādojās, parādoties augstas pievienotās vērtības elektronikas un ķīmiskās rūpniecības precēm, kas apliecinot vēl neizmantotās Latvijas eksporta iespējas Irānā.

Iespējas gan tā arī palika neizmantotas. Pērn importu uz Irānu no Latvijas nodrošināja seši uzņēmumi 1 172 912 eiro apmērā, bet eksportēja septiņi 140 948 eiro vērtībā. Pašreizējais eksports un imports ir tik neliels, ka viena no nedaudzajām kompānijām, "Rīgas farmaceitiskā fabrika", kas no Irānas pērn importēja preces, atbildot uz "Delfi" jautājumu, sākotnēji nemaz neatcerējās par šādu darījumu.