Pašlaik Eiropā saduras divi viedokļi par "Grieķijas problēmu". Vācija, Nīderlande un vēl dažas valstis uzskata, ka Grieķijai faktiski jāpaziņo par defoltu un jāuzsāk sarunas ar parādzīmju turētājiem par valsts parāda restrukturizāciju. Savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) un Francija uzskata, ka Grieķijai nav jāpaziņo par defoltu. Tā vietā ECB piedāvā parādzīmju turētājiem "labprātīgi" apmainīt savus vērtspapīrus ar dzēšanas termiņu tuvākajos trijos gados pret tādiem pašiem, taču ar septiņus gadus ilgāku dzēšanas termiņu. ECB uzskata, ka par šo labprātīgo soli parādzīmju turētāji varētu saņemt kādus labumus.
No tā, vai Grieķija paziņos vai nepaziņos par savu nespēju izpildīt saistības, atkarīgs arī palīdzības apjoms no eiro zonas valstīm.
Iepriekš tika ziņots, ka Grieķijas parādu apjoms ir 330 miljardi eiro (231 miljards latu), turklāt dažos tuvākajos gados valstij jāizmaksā 172 miljardi eiro (120,4 miljardi latu), kurus iespējams saņemt tikai ārvalstu palīdzības veidā.
2010. gadā Eiropas Savienība (ES) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jau izdalīja šai valstij 110 miljardus eiro (77 miljardi latu) lielu kredītu, taču jau 2011. gadā kļuva skaidrs, ka ar šo summu nepietiks. Pašreiz Eiropa apspriež jaunu palīdzības plānu Grieķijai, tiek uzskatīts, ka tas būs vairākus desmitus miljardu eiro vērts.
Jūnija vidū reitingu aģentūra "Standard & Poor's" pazemināja Grieķijas kredītreitingu līdz CCC – pašam zemākajam pasaulē. S&P uzsver, ka jebkura vienošanās par parādu restrukturizāciju tiks uzskatīta par defoltu.
Progress sarunās par palīdzību Grieķijai jāpanāk līdz 23. – 24. jūnijam un jāapstiprina šajās dienās notiekošajā ES sammitā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
