Šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 2. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 13,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības apjoma kritums bija inženierbūvniecībā – par 16,8%, specializētajos būvdarbos – par 15,5% un ēku būvniecībā – par 9,6%.
Būvniecības produkcijas apjoma kritumu ietekmēja straujš būvizmaksu kāpums, kas mazināja būvpakalpojumu pieprasījumu un rezultējās vairāku būvlīgumu pārtraukšanu, pārskatīšanā vai indeksēšanā, pagarinot un nobīdot izpildes termiņus, tādējādi samazinot faktisko izpildi pārskata periodā. Neskatoties uz lielu būvaktivitāti valsts teritorijā, atsevišķos apjomīgos būvobjektos būvdarbu apjomi vēl nebija sasnieguši resursietilpīgākos būvniecības posmus.
Inženierbūvniecības produkcijas apjoms saruka visās nozaru grupās: ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 13,1%, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 20,7% un pārējā inženierbūvniecībā – par 33,3%. Starp visām inženierbūvniecības nozarēm kāpums bija vienīgi tiltu un tuneļu būvniecībā – par 17,3%.
Būvniecības apjoms samazinājās arī visās specializēto būvdarbu jomās: ēku nojaukšanā un būvlaukumu sagatavošanā – par 46,7 %, būvdarbu pabeigšanas darbos (apmetēju, galdnieku, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi) – par 20%, elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 11,2% un citos specializētos būvdarbos (jumtu segumu klāšana un citur neklasificēti darbi) – par 12,3%.
2022. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2021. gada pirmo pusgadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 11,7%. Inženierbūvniecībā bija kritums par 16,5%, specializētajos būvdarbos – par 12,2% un ēku būvniecībā – par 8,5%.
2022. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,7%. Inženierbūvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 7,4%, ēku būvniecībā – par 1,6% un specializētajos būvdarbos – par 4,2%.
Šī gada 2. ceturksnī izsniegta 991 būvatļauja dzīvojamo ēku būvniecības sākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 241 tūkst. kvadrātmetru, kas ir par 10 būvatļaujām mazāk un par 6 tūkst. kvadrātmetru mazāku platību nekā 2021. gada 2. ceturksnī, tostarp jaunajai būvniecībai izsniegtas 820 būvatļaujas ar paredzamo platību 190 tūkst. kvadrātmetru (par 10 būvatļaujām mazāk un par 1,2 tūkst. kvadrātmetru mazāku paredzamo platību nekā gadu iepriekš). Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības sākšanai izsniegtas 653 būvatļaujas (paredzamā platība ir 133 tūkst. kvadrātmetru).
Nedzīvojamo ēku būvniecības sākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 374 būvatļaujas par kopējo platību 221 tūkst. kvadrātmetru (par 90 būvatļaujām mazāk un par 170 tūkst. kvadrātmetru mazāku paredzamo platību nekā 2021. gada 2. ceturksnī), tostarp jaunajai būvniecībai – 272 būvatļaujas par paredzamo platību 128 tūkst. kvadrātmetru. Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 69 būvatļaujas par kopējo platību 76 tūkst. kvadrātmetru, no tām 50 būvatļaujas – jaunbūvēm par kopējo platību 49 tūkst. kvadrātmetru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
