Jaunais piena magnāts Beshmeļņickis: ‘Valmiera’ un RPK apvienosies
Foto: LETA

Panākta principiāla vienošanās par „Valmieras piena” un „Rīgas piena kombināta” (RPK) apvienošanos, kas radīs lielu piena pārstrādes uzņēmumu, kuram tiek prognozētas lielas iespējas Krievijas eksporta tirgū – tā intervijā laikrakstam „Diena” pavēstījis RPK īpašnieks – piena magnāts no Krievijas Andrejs Beshmeļņickis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

 „Esam panākuši principiālu vienošanos ar „Valmieras pienu" par uzņēmumu apvienošanu. Tā rezultātā izveidosies neapstrīdams nacionālais čempions piena pārstrādes jomā un piektais lielākais uzņēmums Baltijas valstīs šajā nišā. Visai piena industrijai šāds spilgts līderis nāk par labu, jo līderis ir atbildīgs par tirgus attīstību," laikrakstam pavēstījis RPK īpašnieks, paskaidrojot, ka ar „Valmieras piena" īpašnieku - Krievijas uzņēmēju Jevgeņiju Varovu - ātri izdevies vienoties par darījuma galvenajiem principiem, jo abi sen bijuši savstarpēji pazīstami.

RPK akcionāriem apvienotajā uzņēmumā būšot vairākums, „Dienai' ieskicējis Beshmeļņickis. Apvienotā uzņēmuma vadībā būs gan abu līdzšinējo uzņēmumu vadības pārstāvji, kā arī pieredzējuši kolēģi no Krievijas.

Sākotnēji Beshmeļņickis pats vēlējies iegādāties „Valmieras pienu", taču „informācijas pieejamība tolaik nebija pietiekama un tāpēc darījums nenotika". RPK īpašnieks noliedzis, ka būtu pazīstams ar Andri Šķēli, kurš tiek uzskatīts par patieso lēmēju par „Valmieras pienu" līdz darījumam ar Varovu.

„Mums ir ļoti ambiciozi izaugsmes plāni, kurus varētu sadalīt trīs lielākos posmos. Pirmkārt, ir jāuzlabo tirgus pozīcijas Latvijā. Tās šobrīd nav sliktas, bet ir apdraudētas. Ir jāiziet arī ārpus Latvijas - Baltijas tirgū. Tas ir 2012. gada jautājums. Otrkārt, tā ir iziešana Krievijas tirgos, kas jāpaveic 2013. gadā. Treškārt, tā ir līderpozīciju nostiprināšana Krievijā atsevišķos produktu segmentos. Tas ir 2014.-2017. gada jautājums. Tas prasīs nozīmīgu ražotnes rekonstrukciju, un mēs jau esam sākuši investīciju projektu realizāciju RPK 27 miljonu eiro apmērā," skaidrojis piena magnāts.

„Jāsaka, ka savulaik ieguldījumu Latvijā es uztvēru kā salīdzinoši nelielu, otršķirīgu, taču manas domas ir būtiski mainījušās. Šodien Latvija ir mana prioritāte numur viens. Teikšu atklāti, - vēl gads, divi, un Latvijas piena ražošana var pazaudēt savu suverenitāti. Statistika liecina, ka gada laikā aptuveni 200 tūkstoši Latvijas piena aiziet pārstrādei uz Lietuvu. Tas ir vairāk, nekā RPK un VP pārstrādā kopā. Lietuvā uzņēmumi ir stiprāki, tiem ir stipra lielveikalu ķēde, caur kuru šis pārstrādātais piens atgriežas Latvijā. Man nekas nav pret Igaunijas un Lietuvas uzņēmumiem, tie ir mūsu kolēģi, ar kuriem vēlamies konkurēt. Lai to izdarītu, vispirms jāiegulda ražošanas jaudā, tad mārketingā. Ar to ir problēmas," situāciju izskaidrojis RPK īpašnieks.

Krievijā šodien ir aptuveni septiņu miljonu tonnu liels piena deficīts. Šis deficīts salīdzinoši ilgi vēl saglabāsies, un Krievijas kaimiņvalstīm tā ir lieliska iespēja," vilinošas nākotnes perspektīvas „Dienai" ieskicējis Beshmeļņickis. „Krievija šobrīd iepērk aptuveni 300-350 tūkstošus tonnu siera, ap 150 tūkstošiem tonnu sviesta un ap 100 tūkstošiem tonnu sausā piena gadā. Tas ir jāizmanto, un tāds ir mans stratēģiskais apsvērums," vēsta magnāts, skaidrojot, ka no Latvijas tiks eksportētas visas produktu grupas, kur Krievijā šodien jūtams iztrūkums - „siera, sviesta un sausā piena ražošanā es saskatu iespēju eksportam".

Lai gan kāds cits Krievijas uzņēmējs atteicies no ieguldīšanas Latvijā, jo Krievijā pastāvot politisks risks Latvijas piena importa aizliegumam, Bezhmeļņicki tas nebaida: „Mēs varam sevi apsveikt ar to, ka Krievija drīzumā iestāsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Tā arī ir visa atbilde uz šo jautājumu un šīm bažām. Domāju, ka mūsu valstu tuvums neļaus izveidoties kaut kādām nepārvaramām barjerām."

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.